Pāriet uz saturu

Parastā vīrcele

Vikipēdijas lapa
Parastā vīrcele
Linaria vulgaris L.
Parastā vīrcele (Linaria vulgaris)
Parastā vīrcele (Linaria vulgaris)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVīrceles (Linaria)
SugaParastā vīrcele (L. vulgaris)
Parastā vīrcele Vikikrātuvē

Parastā vīrcele (latīņu: Linaria vulgaris) ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs ceļteku dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pogaļa.[1]

Augs savvaļā izplatīts Eirāzijā. Latvijā aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās un kāpās.[1]

Vīrceļu lakstu sastāvā ir alkaloīds peganīns, flavonglikozīdilinarīns, neolinarīns, pektolinarīns; karotīns, fitosterīns; organiskās skābes — citronskābe, skudrskābe, ābolskābe, galluskābe, u.c. Tautas medicīnā drogu uzlējumu un tēju lieto pret zarnu atoniju, urīnpūšļa kataru, pret urīna nesaturēšanu, kā vāju caurejas, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 319.—320. lpp.