Pasaules čempionāts daiļslidošanā

Pasaules čempionāts daiļslidošanā
	2017. gada medaļu ieguvējas sieviešu vienslidojumos
Datums	Marts
Norises vieta	Dažādas

Pasaules čempionāts daiļslidošanā ir ikgadējas daiļslidošanas sacensības, ko rīko Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU). Medaļas tiek sadalītas četrās disciplīnās – vīriešu un sieviešu vienslidojumos, pāru slidojumos, kā arī dejās uz ledus. Sacensības parasti norisinās martā un tiek uzskatītas par visaugstākās raudzes sacensībām no kopumā četrām ikgadējām daiļslidošanas sacensībām, kas tiek rīkotas ISU paspārnē (pārējās trīs ir Eiropas, Četru kontinentu, un Pasaules čempionāts junioriem). Neskaitot olimpiskos titulus, pasaules čempiona tituls tiek uzskatīts par augstāko sasniegumu daiļslidošanas sacensībās.

Vēsture

1892. gadā tika dibināta Starptautiskā Slidskriešanas savienība (tagad Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU)), lai pārraudzītu starptautiskās sacensības ātrslidošanā un daiļslidošanā. Pirmais čempionāts, kas pazīstams kā Starptautiskās Slidskriešanas savienības čempionāts, notika 1896. gadā, Sanktpēterburgā. Sacensībās piedalījās četri dalībnieki, no kuriem par pirmo pasaules čempionu kļuva Gilberts Fukss.^[1]

Čempionātos sākotnēji varēja piedalīties tikai vīrieši, jo slidošanas sacensības tika uzskatītas par visai vīrišķīgu sporta veidu, taču, neskatoties uz to, nebija nekādu īpašu noteikumu par sportistu dzimumu.^[2] 1903. gada ISU kongress izskatīja jautājumu par dzimumu līdztiesību, taču nepieņēma nekādus jaunus noteikumus. 1905. gada ISU kongress nolēma izveidot, t.s. otrās klases sieviešu sacensības (ISU čempionātu, nevis Pasaules čempionātu). Uzvarētājas bija ISU čempiones. Vīriešu un sieviešu sacensības parasti tika rīkotas atsevišķi. Pirmās sieviešu sacensības notika 1906. gadā, Šveices pilsētā Davosā,^[2] kurās uzvarēja Medža Saiersa no Apvienotās Karalistes.

Pirmās pāru sacensības notika Sanktpēterburgā, 1908. gadā,^[3] lai gan toreiz vēl atsevišķās valstīs pāru sacensības tika uzskatītas par nepiedienīgām un pat nelikumīgām. Viena no šādām valstīm bija arī Japāna, kas 1940. gadā bija pieteikusies rīkot ziemas olimpiskās spēles.

1924. gadā ar atpakaļejošu spēku tika noteikts, ka agrākajiem čempionātiem sievietēm un pāriem, kas sākotnēji tika dēvēti tikai par "ISU" čempionātiem, ir piešķirams Pasaules čempionāta statuss.^[3]

Sākotnēji tiesneši tika uzaicināti no uzņemošās valsts puses, un vairumā gadījumu tie bija vietējie pārstāvji. 1927. gada sieviešu sacensībās, kas notika Oslo, trīs no pieciem tiesnešiem pārstāvēja Norvēģiju. Rezultātā visi trīs Norvēģijas tiesneši pirmo vietu piešķīra Norvēģijas sportistei Sonjai Henijei, kamēr Austrijas un Vācijas tiesneši pirmo vietu deva iepriekšējā gada čempionei Hermai Sābo. Neskatoties uz pretrunīgo rezultātu, Henije ieguva savu pirmo pasaules titulu; lai izvairītos no turpmāku šādu gadījumu atkārtošanās, ISU ieviesa noteikumu, kas noteica, ka tiesnešu panelī nedrīkst būt vairāk par vienu tiesnesi no katras valsts.^[4]

1930. gada čempionāts, kas togad norisinājās Ņujorkā, pirmo reizi apvienoja visas trīs atsevišķās sacensības vienās sacensībās un kļuva arī par pirmo čempionātu, kas sarīkots ārpus Eiropas.^[3]

1952. gadā čempionāts oficiāli tika papildināts ar dejām uz ledus,^[3] kaut gan neoficiāli tās bija čempionātu sastāvdaļa jau kopš 1936. gada.

Valstis varēja deleģēt sacensībām vairāk nekā trīs sportistus vienā disciplīnā līdz pat 1959. gadam, piem., 1948. gada pasaules čempionātā Apvienoto Karalisti pārstāvēja veselas sešas daiļslidotājas sieviešu vienslidojumos, kamēr 1951. gada pasaules čempionātā Amerikas Savienotajām Valstīm bija pa pieciem daiļslidotājiem gan sieviešu, gan vīriešu vienslidojumos. 1960. gadā dalībnieku skaits no katras valsts tika ierobežots līdz ne vairāk kā trim vienā disciplīnā.

1991. gadā no Pasaules čempionāta programmas tika izņemti obligātie daiļslidošanas elementi, un turpmāk katrs daiļslidotājs varēja pats izvēlēties kādus elementus iekļaut savā slidojumu programmā.

Līdz 2004. gadam tiesnešu vērtējumos tika izmantota, t.s. 6 ballu sistēma, kas, sākot ar 2005. gada čempionātu, tika nomainīta uz ISU vērtēšanas sistēmu.

Medaļu ieguvēji

Vīrieši

Medaļu ieguvēji vīriešu vienslidojumos
Gads	Norises vieta	Zelts	Sudrabs	Bronza
2000	Nica	Aleksejs Jagudins	Elviss Stoiko	Maikls Veiss
2001	Vankūvera	Jevgeņijs Pļuščenko	Aleksejs Jagudins	Tods Eldridžs
2002	Nagano	Aleksejs Jagudins	Timotijs Gēbels	Takeši Honda
2003	Vašingtona	Jevgeņijs Pļuščenko	Timotijs Gēbels	Takeši Honda
2004	Dortmunde	Jevgeņijs Pļuščenko	Briāns Žubērs	Stefans Lindemans
2005	Maskava	Stefans Lambjels	Džefrijs Batls	Evans Lisačeks
2006	Kalgari	Stefans Lambjels	Briāns Žubērs	Evans Lisačeks
2007	Tokija	Briāns Žubērs	Daisuke Takahaši	Stefans Lambjels
2008	Gēteborga	Džefrijs Batls	Briāns Žubērs	Džonijs Veirs
2009	Losandželosa	Evans Lisačeks	Patriks Čaņs	Briāns Žubērs
2010	Turīna	Daisuke Takahaši	Patriks Čaņs	Briāns Žubērs
2011	Maskava	Patriks Čaņs	Takahiko Kodzuka	Artūrs Gačinskis
2012	Nica	Patriks Čaņs	Daisuke Takahaši	Judzuru Hanju
2013	Landona	Patriks Čaņs	Deniss Tens	Havjers Fernandess
2014	Saitama	Judzuru Hanju	Tacuki Mačida	Havjers Fernandess
2015	Šanhaja	Havjers Fernandess	Judzuru Hanju	Deniss Tens
2016	Bostona	Havjers Fernandess	Judzuru Hanju	Czins Bojans
2017	Helsinki	Judzuru Hanju	Šoma Uno	Czins Bojans
2018	Milāna	Nātans Čens	Šoma Uno	Mihails Koļada
2019	Saitama	Nātans Čens	Judzuru Hanju	Vinsents Džou
2020	Monreāla	Nenotika
2021	Stokholma	Nātans Čens	Juma Kagijama	Judzuru Hanju
2022	Monpeljē	Šoma Uno	Juma Kagijama	Vinsents Žou
2023	Saitama	Šoma Uno	Čha Džunhvans	Iļja Maļiņins
2024	Monreāla	Iļja Maļiņins	Juma Kagijama	Adams Sjao Hims Fa
2025	Bostona	Iļja Maļiņins	Mihails Šaidorovs	Juma Kagijama

Sievietes

Medaļu ieguvējas sieviešu vienslidojumos
Gads	Norises vieta	Zelts	Sudrabs	Bronza
2000	Nica	Mišela Kvana	Irina Slucka	Marija Butirska
2001	Vankūvera	Mišela Kvana	Irina Slucka	Sāra Hjūza
2002	Nagano	Irina Slucka	Mišela Kvana	Fumija Suguri
2003	Vašingtona	Mišela Kvana	Jeļena Sokolova	Fumija Suguri
2004	Dortmunde	Šidzuka Arakava	Saša Koena	Mišela Kvana
2005	Maskava	Irina Slucka	Saša Koena	Karolīna Kostnere
2006	Kalgari	Kimija Meisnere	Fumija Suguri	Saša Koena
2007	Tokija	Miki Ando	Mao Asada	Kima Jona
2008	Gēteborga	Mao Asada	Karolīna Kostnere	Kima Jona
2009	Losandželosa	Kima Jona	Žoanija Rošē	Miki Ando
2010	Turīna	Mao Asada	Kima Jona	Laura Lepiste
2011	Maskava	Miki Ando	Kima Jona	Karolīna Kostnere
2012	Nica	Karolīna Kostnere	Aļona Ļeonova	Akiko Sudzuki
2013	Landona	Kima Jona	Karolīna Kostnere	Mao Asada
2014	Saitama	Mao Asada	Jūlija Ļipņicka	Karolīna Kostnere
2015	Šanhaja	Jeļizaveta Tuktamiševa	Satoko Mijahara	Jeļena Radionova
2016	Bostona	Jevgeņija Medvedeva	Ešlija Vāgnere	Anna Pogorilaja
2017	Helsinki	Jevgeņija Medvedeva	Keitlīna Osmonda	Gabriela Dālmane
2018	Milāna	Keitlīna Osmonda	Vakaba Higuči	Satoko Mijahara
2019	Saitama	Aļina Zagitova	Elizabete Tursinbajeva	Jevgeņija Medvedeva
2020	Monreāla	Nenotika
2021	Stokholma	Anna Ščerbakova	Jeļizaveta Tuktamiševa	Aleksandra Trusova
2022	Monpeljē	Kaori Sakamoto	Lūna Hendriksa	Alisa Liu
2023	Saitama	Kaori Sakamoto	I Heina	Lūna Hendriksa
2024	Monreāla	Kaori Sakamoto	Izabo Levito	Kima Čejona
2025	Bostona	Alisa Liu	Kaori Sakamoto	Mone Čiba

Pāri

Medaļu ieguvēji pāru slidojumos
Gads	Norises vieta	Zelts	Sudrabs	Bronza
2000	Nica	Marija Petrova / Aleksejs Tihonovs	Šena Sjue / Čžao Hunbo	Sāra Abitbola / Stefans Bernadī
2001	Vankūvera	Džeimija Salē / Dāvids Peletjē	Jeļena Berežnaja / Antons Siharulidze	Šena Sjue / Čžao Hunbo
2002	Nagano	Šena Sjue / Čžao Hunbo	Tatjana Totmjaņina / Maksims Mariņins	Kjoko Ina / Džons Cimmermans
2003	Vašingtona	Šena Sjue / Čžao Hunbo	Tatjana Totmjaņina / Maksims Mariņins	Marija Petrova / Aleksejs Tihonovs
2004	Dortmunde	Tatjana Totmjaņina / Maksims Mariņins	Šena Sjue / Čžao Hunbo	Pana Cina / Tuns Czjans
2005	Maskava	Tatjana Totmjaņina / Maksims Mariņins	Marija Petrova / Aleksejs Tihonovs	Čžana Dana / Čžans Hao
2006	Kalgari	Pana Cina / Tuns Czjans	Čžana Dana / Čžans Hao	Marija Petrova / Aleksejs Tihonovs
2007	Tokija	Šena Sjue / Čžao Hunbo	Pana Cina / Tuns Czjans	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs
2008	Gēteborga	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Čžana Dana / Čžans Hao	Džesika Dubē / Braiss Deivisons
2009	Losandželosa	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Čžana Dana / Čžans Hao	Juko Kavaguti / Aleksandrs Smirnovs
2010	Turīna	Pana Cina / Tuns Czjans	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Juko Kavaguti / Aleksandrs Smirnovs
2011	Maskava	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Tatjana Volosožara / Maksims Traņkovs	Pana Cina / Tuns Czjans
2012	Nica	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Tatjana Volosožara / Maksims Traņkovs	Narumi Takahaši / Mervins Trāns
2013	Landona	Tatjana Volosožara / Maksims Traņkovs	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Megana Duhamela / Ēriks Radfords
2014	Saitama	Aļona Savčenko / Robins Šolkovijs	Ksenija Stolbova / Fjodors Kļimovs	Megana Duhamela / Ēriks Radfords
2015	Šanhaja	Megana Duhamela / Ēriks Radfords	Sui Veņdzjina / Haņs Cuns	Pana Cina / Tuns Czjans
2016	Bostona	Megana Duhamela / Ēriks Radfords	Sui Veņdzjina / Haņs Cuns	Aļona Savčenko / Bruno Maso
2017	Helsinki	Sui Veņdzjina / Haņs Cuns	Aļona Savčenko / Bruno Maso	Jevgeņija Tarasova / Vladimirs Morozovs
2018	Milāna	Aļona Savčenko / Bruno Maso	Jevgeņija Tarasova / Vladimirs Morozovs	Vanesa Džeimsa / Morgans Sipress
2019	Saitama	Sui Veņdzjina / Haņs Cuns	Jevgeņija Tarasova / Vladimirs Morozovs	Natālija Zabijako / Aleksandrs Enberts
2020	Monreāla	Nenotika
2021	Stokholma	Anastasija Mišina / Aleksandrs Galiamovs	Sui Veņdzjina / Haņs Cuns	Aleksandra Boikova / Dmitrijs Kozlovskis
2022	Monpeljē	Aleksa Knierima / Brendons Freizers	Riku Miura / Rjuiči Kihara	Vanesa Džeimsa / Ēriks Redfords
2023	Saitama	Riku Miura / Rjuiči Kihara	Aleksa Knierima / Brendons Freizers	Sara Konti / Nikolo Mači
2024	Monreāla	Deana Stellato-Dudeka / Maksims Dešāns	Riku Miura / Rjuiči Kihara	Minerva Fabjēna Hāze / Ņikita Volodins
2025	Bostona	Riku Miura / Rjuiči Kihara	Minerva Fabjēna Hāze / Ņikita Volodins	Sara Konti / Nikolo Mači

Dejas uz ledus

Medaļu ieguvēji dejās uz ledus
Gads	Norises vieta	Zelts	Sudrabs	Bronza
2000	Nica	Marina Aņisina / Gvendāls Peizerā	Barbara Fuzāra-Polī / Mauricio Margaļjo	Margarita Drobjazko / Povils Vanags
2001	Vankūvera	Barbara Fuzāra-Polī / Mauricio Margaļjo	Marina Aņisina / Gvendāls Peizerā	Irina Lobačova / Iļja Averbuhs
2002	Nagano	Irina Lobačova / Iļja Averbuhs	Šailina Burna / Viktors Krācs	Galita Haita / Sergejs Sahnovskis
2003	Vašingtona	Šailina Burna / Viktors Krācs	Irina Lobačova / Iļja Averbuhs	Albena Denkova / Maksims Staviskis
2004	Dortmunde	Tatjana Navka / Romāns Kostomarovs	Albena Denkova / Maksims Staviskis	Katja Vinklere / Renē Loze
2005	Maskava	Tatjana Navka / Romāns Kostomarovs	Tanita Belbina / Bendžamins Agosto	Jeļena Grušina / Ruslans Gončarovs
2006	Kalgari	Albena Denkova / Maksims Staviskis	Marī-Frānsa Dibroila / Patriss Lozons	Tanita Belbina / Bendžamins Agosto
2007	Tokija	Albena Denkova / Maksims Staviskis	Marī-Frānsa Dibroila / Patriss Lozons	Tanita Belbina / Bendžamins Agosto
2008	Gēteborga	Izabella Delobela / Olivjē Šēnfelders	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Jana Hohlova / Sergejs Novickis
2009	Losandželosa	Oksana Domņina / Maksims Šabaļins	Tanita Belbina / Bendžamins Agosto	Tesa Virtjē / Skots Moirs
2010	Turīna	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Merila Deivisa / Čārlijs Vaits	Federika Fajella / Masimo Skali
2011	Maskava	Merila Deivisa / Čārlijs Vaits	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Maija Šibutāni / Alekss Šibutāni
2012	Nica	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Merila Deivisa / Čārlijs Vaits	Natālija Pešalā / Fabians Burzā
2013	Landona	Merila Deivisa / Čārlijs Vaits	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Jekaterina Bobrova / Dmitrijs Solovjovs
2014	Saitama	Anna Kapelīni / Luka Lanote	Keitlīna Vīvere / Endrjū Pože	Natālija Pešalā / Fabians Burzā
2015	Šanhaja	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Medisone Čoka / Evans Beitss	Keitlīna Vīvere / Endrjū Pože
2016	Bostona	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Maija Šibutāni / Alekss Šibutāni	Medisone Čoka / Evans Beitss
2017	Helsinki	Tesa Virtjē / Skots Moirs	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Maija Šibutāni / Alekss Šibutāni
2018	Milāna	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Medisone Habela / Zaharijs Donohjū	Keitlīna Vīvere / Endrjū Pože
2019	Saitama	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Viktorija Siņicina / Ņikita Kacalapovs	Medisone Habela / Zakarijs Donohjū
2020	Monreāla	Nenotika
2021	Stokholma	Viktorija Siņicina / Ņikita Kacalapovs	Medisone Habela / Zakarijs Donohjū	Paipere Gilesa / Pols Puarjē
2022	Monpeljē	Gabriela Papadaki / Gijoms Sizerons	Medisone Habela / Zakarijs Donohjū	Medisone Čoka / Evans Beitss
2023	Saitama	Medisone Čoka / Evans Beitss	Šarlēna Giņāra / Marko Fabri	Paipere Gilesa / Pols Puarjē
2024	Monreāla	Medisone Čoka / Evans Beitss	Paipere Gilesa / Pols Puarjē	Šarlēna Giņāra / Marko Fabri
2025	Bostona	Medisone Čoka / Evans Beitss	Paipere Gilesa / Pols Puarjē	Laila Fīra / Lūiss Gibsons

TV pārraides

Čempionāta pārraides Eiropā nodrošina Eurosport.

Latvijā čempionāta pārraides nodrošina LTV7.

Atsauces

↑ Hines, p.75
1 2 Hines, p.88
1 2 3 4 «History». ISU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-03. Skatīts: 2011-01-09.
↑ Hines, p.114

Avoti

James R. Hines. Figure skating: a history. University of Illinois Press, 2006. ISBN 978-0-252-07286-4. OCLC 59149288.
Beverley Smith. Figure skating: a celebration. McClelland & Stewart, 1994. ISBN 978-0-7710-2819-9. OCLC 30974224.
«ISU Results: Men». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. novembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (9.95 KB)
«ISU Results: Ladies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2006. gada 30. augustā. (14.2 KB)
«ISU Results: Pairs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (19.4 KB)
«ISU Results: Dance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (15.5 KB)
«ISU Constitution & General Regulations 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2006. gada 14. decembrī. (793 KB)
«ISU Special Regulations and Technical Rules: Single and Pair Skating and Ice Dancing 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. janvārī. Skatīts: 2007. gada 29. maijā. (1.03 MB)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pasaules čempionāts daiļslidošanā

[1] Hines, p.75

[Hines88-2] 1 2 Hines, p.88

[ISUhistory-3] 1 2 3 4 «History». ISU. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-03. Skatīts: 2011-01-09.

[4] Hines, p.114

[1]

[2]

[3]

[4]