Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. PBLA izveidojās 20. gs. 50. gados kā trimdas latviešu galvenā organizācija. Tās galvenais mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu un kultūras saglabāšanu, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu apvienību sadarbību. Šobrīd PBLA galvenais mērķis ir apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, veicināt organizētas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs un sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PBLA tika dibināta 1955. gada 23. oktobrī Londonā, kad trīs trimdas latviešu organizācijas - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAKEC), Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) un Latviešu apvienība Austrālijā, vienojās par Brīvās pasaules latviešu apvienības (vēlāk PBLA) uzbūves principiem. 1956. gada 25. februārī PBLA uzsāka savu darbību uz Statūtu projekta pamata, tam savu piekrišanu bija devis centrālo organizāciju vairākums. Par PBLA priekšsēdi tika ievēlēts ALA valdes priekšsēdis Pēteris Lejiņš. Vēlāk PBLA pievienojās arī Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) un Latviešu apvienība Brazīlijā.
Septiņdesmitajos gados PBLA centās uzturēt dzīvu Latvijas valsts neatkarības ideju aizstāvot latviešu tautas intereses Eiropas drošības un sadarbības apspriedēs Helsinkos, Belgradā, Madridē un citur, kā arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē.
Neatkarības atjaunošanas laikā PBLA stiprināja sadarbību ar tiem grupējumiem Latvijā, kas iestājās par valstiskās neatkarības atjaunošanu. 1989. gada septembrī Berlīnē tika panākta vienošanās ar Latvijas Tautas fronti un LNNK par kopdarbību. PBLA piedalījās arī Latvijas neatkarības deklarācijas izveidē. PBLA informācijas birojs palīdzēja izveidot Ārlietu ministriju, kā arī organizēt dažādu ārzemju diplomātu uzņemšanu Latvijā.
PBLA vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PBLA struktūras pamatā ir PBLA valde. Sākumā tās sastāvā bija 9 delegāti, vēlāk — 14. Pieci delegāti nāca no Amerikas Latviešu Apvienības (ALA), 2 no Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK), 3 no Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), 3 no Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra (LAKEC), 1 no Dienvidamerikas Latviešu apvienības (DALA). Delegātu pilnvaras apstiprināja Latvijas vēstniecības Vašingtonā vadītājs. Kopš 1998. gada PBLA valde sastāv no 16 delegātiem, par vienu delegātu paplašinājusies Kanādas latviešu (LNAK) pārstāvība, bet no jauna ar vienu delegātu ir pārstāvēts Krievijas latviešu kongress (KLK). Valdes locekļi no sava vidus ievēl PBLA priekšsēdi.
PBLA priekšsēžu saraksts:
- Pēteris Lejiņš (1956—1970) no Vašingtonas
- Uldis Grava (1970—1975) no Ņujorkas
- Ilgvars Spilners (1975—1982) no Pitsburgas
- Oļģerts Pavlovskis (1982—1988) no Vašingtonas
- Linards Lukss (1988—1989) no Toronto
- Gunārs Meierovics (1989—1993) no Vašingtonas
- Vaira Paegle (1993—1998) no Hārtfordas
- Andrejs Ozoliņš (1998—2001) no Lesteres
- Jānis Kukainis (2002—2007) no Detroitas
- Mārtiņš Sausiņš (2008—2011) no Otavas
- Jānis Kukainis (2012—2017) no Detroitas
- Kristīne Saulīte (2018 - 2021) no Melburnas
- Pēteris Blumbergs (2022 - pašlaik) no Vašingtonas
PBLA pārstāvniecība Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1991. gada Rīgā darbojas PBLA pārstāvniecība. Tās galvenie uzdevumi ir PBLA un LBF atbalstīto un ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana, ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība. Pārstāvniecība seko izmaiņām Latvijas likumdošanā un sabiedrības noskaņojumam, palīdzot PBLA un zemju centrālajām organizācijām izprast Latvijā notiekošo. PBLA pārstāvniecība regulāri piedalās Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs un nozaru grupās.