Vizma Belševica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vizma Belševica
Vizma Belševica
Personīgā informācija
Dzimusi 1931. gada 30. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2005. gada 6. augustā (74 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latviete
Bērni Klāvs Elsbergs, Jānis Elsbergs
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, dzejniece, tulkotāja
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza, dzeja

Vizma Belševica (dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā, mirusi 2005. gada 6. augustā) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990).

Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā,[1][2] Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, Spīdolas balvu par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk".

Vizma Belševica ir pazīstama arī ārvalstīs, par literātiem kļuva arī viņas dēli Klāvs un Jānis Elsbergi.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vizma Belševica piedzima 1931. gada 30. maijā Rīgā strādnieku Jāņa Belševica un viņa sievas Ievas, dzimušas Cīrules ģimenē. Bērnībā dzīvoja Grīziņkalnā un pie radiniekiem Ugālē. Mācījās Rīgas Beverīnas (41.) pamatskolā (1939–1944), Ugāles nepilnajā vidusskolā (1945), Rīgas 7. vidusskolā (1945), vēlāk 2. Rīgas poligrāfiskajā arodskolā (1946–1948). Viņas pirmā publikācija bija dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1947. gadā.

Strādāja par laikraksta "Pionieris" literāro līdzstrādnieci (1948–1949), neklātienē turpināja mācības Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1949–1955). 1955. gadā iznāca pirmais V. Belševicas dzejoļu krājums "Visu ziemu šogad pavasaris". 1958. gadā viņu uzņēma Latvijas Padomju rakstnieku savienībā. Līdz 1961. gadam viņa klātienē, vēlāk neklātienē studēja PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā.[3]

1963. gadā Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs". Sešdesmitajos gados emocionālais vēstures motīvu izmantojums krājumā "Gadu gredzeni" kļuva par notikumu literārajā vidē un sacēla skandālu Latvijas PSR politiskajā vidē. Tam sekoja nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāva, kurā liecināja Belševica, un pēc tās viņai piecus gadus bija liegtas publicēšanās iespējas. Tomēr septiņdesmito gadu otrajā pusē viņas darbus atkal atļāva, iznāca dzejas, prozas un tulkojumu grāmatas, Raimonda Paula dziesmas "Es aiziet nevaru" un "Kamola tinēja" kļuva par gada populārākajām dziesmām, skatītāju simpātijas iekaroja īsfilma "Tās dullās Paulīnes dēļ" pēc Belševicas stāsta motīviem.

1987. gadā mīklainā nāvē aizgāja bojā Belševicas vecākais dēls Klāvs Elsbergs. Sākoties Atmodas kustībai, 1989. gadā Belševica iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā. 1990. gados V. Belševica strādāja pie triloģijas "Bille", iznāca viņas dzejas izlases dažādās valodās.

Mirusi 2005. gada 6. augustā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija (nepilnīga)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Visu ziemu šogad pavasaris". Rīga: LVI, 1955.
  • "Zemes siltums". Rīga: LVI, 1959.
  • "Jūra deg". Rīga: Liesma, 1966.
  • "Gadu gredzeni". Rīga: Liesma, 1969.
  • "Madarās". Rīga: Liesma, 1976.
  • "Kamola tinēja". Rīga: Liesma, 1981.
  • "Dzeltu laiks". Rīga: Liesma, 1987.

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ķikuraga stāsti". Rīga: Liesma, 1965.
  • "Nelaime mājās". Rīga: Liesma, 1979.
  • "Bille. Triloģija" (autobiogrāfiski stāsti)
    • "Bille". Itaka (ASV): Mežābele, 1992; Rīga: Jumava, 1995.
    • "Bille un karš" [sākotnēji "Bille dzīvo tālāk"]. Rīga: Jumava, 1996.
    • "Billes skaistā jaunība". Rīga: Jumava, 1999.
  • "Lauzta sirds uz goda dēļa". Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.

Grāmatas bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu". Rīga: Liesma, 1985.
  • "Zem zilās debesu bļodas". Rīga: 1987.
  • "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". Rīga: Liels un mazs, 2007.

Citi izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ievziedu aukstums". Rīga: Liesma, 1988 [dzejas izlase].
  • "Baltās paslēpes". Rīga: Artava, 1991 [mīlas lirikas izlase].
  • "Par saknēm būt". Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [dzejas izlase].
  • "Raksti", 1.—4. sējums". Rīga: Jumava, 1999—2002.
  • "Atdzeja". Rīga: Atēna, 2004 [atdzejojumu izlase].
  • "Nepazītā mīlestība un citi stāsti". Rīga: Mansards, 2016.
  • "Bille, Anss un citi". Rīga: Mansards, 2017.

Tulkojumi (nozīmīgākie)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Belševicas darbu tulkojumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Тепло земное [Zemes siltums: dzeja; krievu val. atdz. V. Tušnova]. Москва: Советский писатель, 1960.
  • Стихи о соловьином инфаркте [Dzejoļi par lakstīgalu infarktu; krievu val. atdz. V. Tušnova u.c.]. Москва: Художественная литература, 1969.
  • Վիզմա Բելշևիցա, Երկնագույն ամառ (բանաստեղծություններ) [Gaišzilā vasara: dzeja; armēņu val. atdz. V. Babajans], Erevāna, Armēnija, 1970, 125 lpp.
  • Апрельский дождь: Избранное [Aprīļa lietus: izlase; krievu val.]. Москва: Художественная литература, 1978.
  • Näktergalars infarkt [Lakstīgalu infarkts: dzeja; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Halmstad: Fripress Bokforlag, 1980.
  • Беда в дом [Nelaime mājā: stāsti; krievu val. tulk. I. Cigaļska. Рига: Лиесма, 1984.
  • Pielbeerbaum im Herbst und andere Erzählungen [Pīlādzītis rudenī un citi stāsti; vācu val.]. Hannover-Döhren: Harro v. Hirschheydt, 1984.
  • Узоры старника [dzeja; krievu val. atdz. T. Gluškova]. Москва: Советский писатель, 1985.
  • Белы алень [dzeja; baltkrievu val. atdz. V. Sjomuha]. Мінск : Мастацкая літаратура, 1985.
  • Беда в доме [Nelaime mājās: stāsti un pasakas; krievu val. tulk. L. Lubēja un I. Cigaļska]. Москва: Советский писатель, 1991.
  • Kærlighed, simpelthen [dāņu val. atdz. Pouls Borums un Juris Kronbergs]. Åhus: Husets Forlag/S.O.L., 1992.
  • Kärlek helt enkelt [zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1992.
  • Hafid brennur [Jūra deg; islandiešu val. atdz. A. Hardarsons]. ODR, 1994.
  • Havet brinner [Jūra deg; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1995.
  • Den hvite gjemselen [dzeja; norvēģu val. atdz. Odd Abrahamsen un Anette Brunovskis]. Oslo: Solum Forl., 1996.
  • Bille [zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1997.
  • Bille och kriget [Bille un karš, zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 1999.
  • Билле [Bille; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2000.
  • Billes sköna ungdom [Billes skaistā jaunība; zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 2001.
  • Эта дивная молодость Билле [Billes skaistā jaunība; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2002.
  • Jordens värme [Zemes siltums; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Bokförlaget Natur och Kultur, 2003.
  • Dikter 1955-1995 [Dzeja 1955-1995; zviedru val. atdz. J. Kronbergs]. Stockholm: Ersatz, 2010.

Dziesmas ar Belševicas vārdiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Belševicas dzeju komponējis Raimonds Pauls ("Dziesmiņa lietainā naktī", "Dziesma par lakstīgalu infarktu", "Es aiziet nevaru", "Tu nāc, tu ej", "Rudens ziedi", "Kamola tinēja", "Vecais mežsargs", "Sunītis", "Čakārnītis", "Jumītis", "Es mīlu tevi tā", "Meitene bez ēnas"), Imants Kalniņš ("Dūdieviņš"), Uldis Stabulnieks ("Miers"), Niks Matvejevs ("Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām"), Einārs Kizjallo ("Tavas saknes tavā zemē"), Pēteris Plakidis ("Tavas saknes tavā zemē"), Pāvils Johansons ("Vecrīga", "Vilks").

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rakstnieku balsis: Vizma Belševica. Melodija, 1969 (EP).
  • Vizma Belševica: dzeja. Melodija, 1980.
  • Zem zilās debesu bļodas (lasa M. Šneidere un H. Liepiņš). Melodija, 1989.
  • Melns — sarkans — zelts (lasa autore, D. Kuple un E. Kļaviņa). Apostrofs, 2010.

Darbi kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pieviltie (1961, spēlfilma) — scenārija autore (kopā ar J. Markulāni)
  • Zemes atmiņa (1965, dokumentālā filma) — teksta autore
  • Dullais Dauka (1968, animācijas filma) — scenārija autore
  • Tās dullās Paulīnes dēļ (1979, īsmetrāžas spēlfilma) — literārā pirmavota autore
  • Bille (2018, spēlfilma) — literārā pirmavota autore

Par autoru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anda Kubuliņa. "Vizma Belševica". Rīga: Preses nams, 1997.
  • "Zem Dvīņu zīmes" [rakstu krājums]. Rīga: Karogs, 2006.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vizmai Belševicai 80
  2. Zviedrijas latviešu dzejnieks Juris Kronbergs kopā ar Latvijas PEN klubu bijis viens no Belševicas izvirzītājiem, bet šis apgalvojums nav pārbaudāms, jo Nobela prēmijai nominētās personas tiek publiskotas tikai pēc 50 gadiem.
  3. literatura.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]