Peroksisērskābe
Izskats
Peroksisērskābe | |
---|---|
Peroksisērskābes molekulas modelis Peroksisērskābes struktūrformula | |
Citi nosaukumi |
Karo skābe, peroksimonosērskābe, monoperoksisērskābe, peroksomonosērskābe |
CAS numurs | 7722-86-3 |
Ķīmiskā formula | H2SO5 |
Molmasa | 114,04 g/mol |
Blīvums | 1700 - 1800 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 45 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Šķīdība ūdenī | ļoti labi šķīstoša |
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hlorsulfonskābei reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu:
- H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
- Iedarbojoties ar sērskābi uz kālija persulfātu[1]:
- K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
- Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
- H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O
Ķīmiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karo skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.
Saskarē ar peroksisērskābi daudzas organiskās vielas var uzliesmot! |
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peroksimonosērskābe |