Pink Floyd

Pink Floyd
Pink Floyd 1968. gadā. No kreisās: Niks Meisons, Sids Barets, Deivids Gilmors, Rodžers Voterss, Ričards Raits.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Kembridža, Apvienotā Karaliste
Žanri	progresīvais roks psihedēliskais roks
Darbības gadi	1964—1994; 2013—2014; 2022
Izdevēji	Harvest, Capitol, Columbia
Tīmekļa vietne	pinkfloyd.co.uk
Bijušie dalībnieki
Deivids Gilmors Niks Meisons Ričards Raits Rodžers Voterss Sids Barets

Pink Floyd ir angļu rokmūzikas grupa, kura sākotnēji ieguva ievērību ar tās izpildīto psihedēlisko un speisroka mūziku, bet vēlāk ar progresīvā roka mūziku. Pink Floyd ir pazīstami arī ar filozofiskajiem dziesmu vārdiem, skaņas eksperimentēšanu, inovatīvo albuma vāku mākslu un sīki izstrādātu sniegumu auditorijas priekšā. Pink Floyd ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem mūzikas vēsturē. Kopumā visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 210 miljoni albumu, no kuriem lielākā daļa, aptuveni 74,5 miljoni, ir pārdoti Savienotajās Valstīs. Īpašus panākumus Pink Floyd guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un The Wall (1979).

Grupas darbību mēdz iedalīt vairākos posmos. 1964. gadā grupu izveidoja un vadīja Sids Barets, no 1968. gada vadību sāka pārņemt Rodžers Voterss, kura laikā Pink Floyd ieguva īpašu slavu un kritiķu atzinību (Dark Side of the Moon, Wish You Were Here, Animals, The Wall). 1985. gadā Voterss paziņoja, ka grupa sevi izsmēlusi un savu darbību pārtrauc, taču pārējie grupas locekļi turpināja uzstāties ar Pink Floyd nosaukumu. Voterss tiesā mēģināja panākt, lai grupai nebūtu tiesību lietot nosaukumu Pink Floyd, taču tiesa lēma par labu pārējiem grupas dalībniekiem.

Vēsture

1964—1968

Pink Floyd pirmsākumi saistāmi ar 1964. gadā izveidotu grupu Tea Set, kurā ietilpa Rodžers Voterss, Niks Meisons, Riks Raits un Bobs Klouss. Kad grupai pievienojās Sids Barets, pēc viņa ierosinājuma grupa tika pārdēvēta par The Pink Floyd Sound par godu diviem Bareta iecienītiem blūza mūziķiem: Pinkam Andersonam un Floidam Kaunsilam. Ar laiku artikuls un vārds Sound tika atmesti.

1967. gadā grupa guva pirmos panākumua — Bareta sacerētās dziesmas Arnold Layne un See Emily Play, izdotas singlu veidā, iekaroja Lielbritānijas topu desmitnieku. Tam sekoja arī debijas albums The Piper at the Gates of Dawn, kurā Pink Floyd parādīja savu Londonas UFO klubā noslīpēto meistarību speisroka un psihodēlijas radīšanā, ar tādām kompozīcijām kā Astronomy Domine un Interstellar Overdrive.

Grupas panākumu ceļā radās problēmas — pieaugošās popularitātes un dažādu apreibinošu vielu lietošanas iespaidā pasliktinājās Sida Bareta psihiskā veselība un viņam radās pat problēmas normāli nospēlēt koncertos. Līdz ar to grupā tika pieņemts otrs ģitārists — kādreizējais grupas Jokers Wild dalībnieks Deivids Gilmors, kam sākotnēji bija atvēlēta koncertu mūziķa loma grupā, Baretam saglabājot galvenā dziesmu autora funkcijas. Tomēr izrādījās, ka Baretam arī komponēšana sagādā problēmas, kā rezultātā viņa un grupas ceļi šķāras. 1968. gadā iznākušajā albumā A Saucerful of Secrets Barets bija autors vairs tikai vienai kompozīcijai — Jugband Blues, un pat tajā ir skaidri jaušama viņa psihes straujā mainīšanās. Bareta vokāli un ģitāras partijas parādījās gan arī vairākās citās albuma dziesmās, tomēr bija skaidrs, ka grupai, kas savas pastāvēšanas pirmajos gados ir paļāvusies gandrīz pilnībā tikai uz Bareta ģēniju, ir jāmeklē jauni risinājumi izaugsmei.

1968—1983

Par jauno grupas līderi kļuva Rodžers Voterss, lai gan pāreja no Bareta vadītas grupas uz Votersa vadītu grupu ieilga, tā rezultātā tādos albumos kā More, Ummagumma, Atom Heart Mother, Meddle, Obscured by Clouds dziesmu sacerēšanā aktīvi piedalījās visi četri grupas dalībnieki, tomēr Bareta laika panākumus atkārtot neizdevās. Lielais grupas izrāviens notika ar 1973. gada albumu Dark Side of the Moon, kurā vadību grupā jau diezgan izteikti bija pārņēmis Voterss, kas bija kļuvis par galveno tekstu autoru un pamazām sacerēja arī arvien lielāku daļu melodiju. Dark Side of the Moon izceļas ar milzīgu daudzumu dažādu izmantotu skaņas efektu, revolucionāru producēšanas rezultātu un vairākām popmūzikas auditoriju piesaistošām kompozīcijām, kas Pink Floyd padara par vienu no populārākajām grupām pasaulē.

Atkārtot Dark Side of the Moon panākumus nebija viegli, tāpēc nākamā albuma ierakstīšanas process ievilkās, un arī rezultāts — albums Wish You Were Here lielākoties tika atzīts par mazāk spožu kā tā priekšgājējs.^{[nepieciešama atsauce]} Albums tika veltīts kontaktu ar saviem kādreizējajiem grupas biedriem pavisam zaudējušajam Sidam Baretam, kas negaidīti parādījās grupas studijā šī albuma ierakstīšanas laikā. 1977. gada Animals Voterss sacerēja kā variāciju par Džordža Orvela Dzīvnieku fermu.

Līdzās Dark Side of the Moon par otru grupas karjeras augstāko punktu lielākoties tiek atzīts 1979. gadā iznākušais dubultalbums The Wall, kurā Voterss jau tik lielā mērā bija pārņēmis grupu savos grožos, ka pat albuma bukletā viņa vārds nošķirts no pārējiem tās dalībniekiem. Tāpat kā Dark Side of the Moon, The Wall kļuva par vienu no visu laiku pārdotākajiem mūzikas albumiem, bet to pavadošā tūre, kuras koncertos tika veidota simboliska siena starp grupu un skatītājiem — par vienu no grandiozākajiem notikumiem rokmūzikas vēsturē.^{[nepieciešama atsauce]}

Tomēr pēc šī albuma ierakstīšanas Voterss piespieda^{[nepieciešama atsauce]} Ričardu Raitu grupu atstāt, apgalvojot, ka Raita līdzdalība pēdējos gados tāpat bijusi minimāla. Šo nesaskaņu dēļ nākamais grupas albums iznāca tikai četrus gadus pēc The Wall. The Final Cut kļuva par pēdējo Votersa dominēto ierakstu, turpinot The Wall aizsākto kara tematiku. Meisona un Gilmora līdzdalība šajā ierakstā bija minimāla, Voterss bija ne tikai visu dziesmu mūzikas un teksta autors, bet arī instrumentālā loma pārējiem grupas dalībniekiem šajā albumā bija ievērojami ierobežota.

1985—1994

1985. gadā, pēc The Final Cut iznākšanas, tika paziņots par Pink Floyd pastāvēšanas beigām. Tomēr Gilmors vēlāk izvēlējās grupas nosaukumu saglabāt un tiesā atkaroja šo nosaukumu no Votersa (kurš gan nebija plānojis uzstāties kā Pink Floyd), gan zaudējot tiesības koncertos izmantot The Wall atribūtiku. 1987. gadā Gilmors un Meisons kā Pink Floyd izdeva jaunu albumu — A Momentary Lapse of Reason, kas kļuva komerciāli veiksmīgs. Nākamo Pink Floyd albumu nācās gaidīt 7 gadus. 1994. gadā izdotais The Division Bell pagaidām ir arī pēdējais grupas albums un par spīti kopīgai Pink Floyd un Rodžera Votersa dalībai koncertā Live 8 pagaidām grupa nav paziņojusi par atkalapvienošanos.

"Hey, Hey, Rise Up!" (2022)

Deivids Gilmors un Niks Meisons atkal apvienojās 2022. gada martā kā Pink Floyd kopā ar basģitāristu Gaju Pratu (Guy Pratt) un taustiņinstrumentālistu Nitinu Savniju (Nitin Sawhney), lai ierakstītu dziesmu "Hey, Hey, Rise Up!" Ukrainas atbalstam pēc Krievijas agresīvā iebrukuma. Tajā skan Boombox dziedātāja Andrija Hļivņuka (Андрій Хливнюк) vokāls, kas ņemts no Instagram videoklipa, kurā viņš Kijivā dzied 1914. gada ukraiņu tautasdziesmu "Ak sārtās irbenes pļavā". Deivids Gilmors to raksturoja kā "spēcīgu brīdi, kas viņā radīja vēlmi to ielikt mūzikā". Ieņēmumi no dziesmas, kas izskanēja 7. aprīlī, novirzīti humānajai palīdzībai Ukrainai. Deivids Gilmors atzina, ka karš viņu ir iedvesmojis izdot jaunu mūziku caur Pink Floyd, jo tas bija "vitāli" svarīgi, lai palielinātu izpratni par notiekošo. Pink Floyd jau bija izņēmusi mūziku no straumēšanas pakalpojumiem Krievijā un Baltkrievijā.

Sastāvs

• Sids Barets (1964—1968)
• Deivids Gilmors (1968—1994; 2022)
• Niks Meisons (1964—1994; 2022)
• Rodžers Voterss (1964—1985)
• Ričards Raits (1964—1981, 1987—1994)

Diskogrāfija

Pamata raksts: Pink Floyd diskogrāfija

Studijas albumi The Piper at the Gates of Dawn (1967) A Saucerful of Secrets (1968) Music From the Film More (1969) Ummagumma (1969) Atom Heart Mother (1970) Meddle (1971) Obscured by Clouds (1972) The Dark Side of the Moon (1973) Wish You Were Here (1975) Animals (1977) The Wall (1979) The Final Cut (1983) A Momentary Lapse of Reason (1987) The Division Bell (1994) The Endless River (2014)

Koncertalbumi Ummagumma (1969) Delicate Sound of Thunder (1988) P*U*L*S*E (1995) Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980-81 (2000) Ievērojamākās dziesmas One of These Days (1971) Time (1972) Money (1973) Us and Them (1973) Have a Cigar (1975) Wish You Were Here (1975) Another Brick in the Wall (Part II) (1979) Comfortably Numb (1980)