Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1211. gada karagājienu uz Sontaganu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sontaganu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pirmais karagājiens uz Sontaganu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika no Rīgas, Turaidas un Cēsīm uz Sontaganu (kartē - Piejūras zemes LÄÄNEMAA dienvidu daļa)
Datums1211. gada sākums
VietaSontagana
IznākumsTika izpostīts Sontaganas novads
Karotāji
Sontaganas un citu Ridalas novadu karavīriRīgas krustneši,
līvu un letu karavīri,
Zobenbrāļu ordenis,
Pleskavas karavīri
Komandieri
Ridalas novadu vecākieCēsu Bertolds,
Rūsiņš, Kaupo, Ninnus, Dabrelis


Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie Gaujas un Daugavas līvi un leti, ko vadīja Rūsiņš, Kaupo, Ninnus un Dabrelis, kā arī Pleskavas krievi. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu gar jūru uz tam kaimiņos esošo Sontaganas novadu.

Krusta karotāji četrās dienās ieņēma Mālinnas pili un vēl trīs citas pilis, izlaupīja Sontaganu un tās kaimiņu novadus. Atbildes karagājienā igauņi iebruka Mestepolē, bet bez kaujas atkāpās pārspēka priekšā [1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]