Ninnus

Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210. (XIV, 10) un 1211. gadā (XV, 7). Piedalījies kristiešu karagājienā uz Sontaganas novadu Igaunijā 1210. gadā, miris kara izraisītajā sērgā 1211. gadā.

Ninnus pārvaldītā teritorija

Uzskata, ka Ninnus pārvaldītās zemes atradās Gaujas kreisajā krastā, kur bija Dabreļa īpašumi. Iespējams, Ninnus valdījumi bija starp Siguldu un Cēsīm, jo Priekuļos ir Niniera ezers (Endzelīns, 1961). Personvārda izcelsme un nozīme nav skaidra. Varbūt to var saistīt ar vārdu ninnis, kas var apzīmēt “zirni” (Endzelīns, Hauzenberga 1938).

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Ninnus laikā

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Gaujas līvu vecākais Ninnus pēc kristīšanas kļuva par Livonijas bīskapa Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Pēc līvu zemju sadalīšanas 1207. gadā viņš kļuva par Zobenbrāļu ordeņa vasali un ar savu karadraudzi piedalījās karagājienā pret nekristītajiem ciltsbārāļiem Sontaganā.

Priekštecis: nezināms	Gaujas līvu zemes vecākais Ninnus pirms 1210. gada - 1211. gads	Pēctecis: Zobenbrāļu ordeņa vasaļi
Priekštecis: Bertolds (1196 - 1198)	Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis: nav	Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204 - 1209) Folkvins (1209 - 1236)	Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestri Hermans Balke (1237-1239)