Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)
- Šis raksts ir par 1211. gada karagājienu uz Sontaganu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sontaganu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Pirmais karagājiens uz Sontaganu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika no Rīgas, Turaidas un Cēsīm uz Sontaganu (kartē - Piejūras zemes LÄÄNEMAA dienvidu daļa) | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sontaganas un citu Ridalas novadu karavīri |
Rīgas krustneši, līvu un letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis, Pleskavas karavīri | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Ridalas novadu vecākie |
Cēsu Bertolds, Rūsiņš, Kaupo, Ninnus, Dabrelis | ||||||
Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie Gaujas un Daugavas līvi un leti, ko vadīja Rūsiņš, Kaupo, Ninnus un Dabrelis, kā arī Pleskavas krievi. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu gar jūru uz tam kaimiņos esošo Sontaganas novadu.
Krusta karotāji četrās dienās ieņēma Mālinnas pili un vēl trīs citas pilis, izlaupīja Sontaganu un tās kaimiņu novadus. Atbildes karagājienā igauņi iebruka Mestepolē, bet bez kaujas atkāpās pārspēka priekšā [1].
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XIV. 10.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 7. aprīlī.