Pitoni

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pitonu ģinti. Par citām jēdziena pitoni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pitoni
Python
Tīģerpitons (Python molurus)
Tīģerpitons (Python molurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
DzimtaPitoni (Pythonidae)
ĢintsPitoni (Python)
Sinonīmi
  • Python - Daudin, 1803
  • Constrictor - Wagler, 1830
  • Enygrus - Wagler, 1830
  • Engyrus - Gary, 1831
  • Enygris - Gray, 1842
  • Heleionomus - Gray, 1842
  • Hortulia - Gray, 1842
  • Asterophis - Fitzinger, 1843
  • Aspidoboa - Sauvage, 1884[1]
Iedalījums

Sugas

Pitoni Vikikrātuvē

Pitoni (Python) ir pitonu dzimtas ģints. Pitoni nav indīgi un tie dzīvo Āfrikā un Āzijā. Pitonu ģintī ietilpst 7 sugas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitonu ģintī (Python) ietilpst 7 sugas:

Angolas pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angolas pitons (Python anchietae) ir sastopams Angolā un Namībijā. Angolas pitons ir ļoti tuvu radniecisks karaliskajam pitonam (P. regius).

Īsais pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsais pitons (Python curtus) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā.

Tīģerpitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīģerpitons (Python molurus), dažreiz saukts arī par Indijas pitonu, ir sastopams Āzijas dienvidos. Šī ir lielākā čusku suga, kura dzīvo Indijā. Tīģerpitons var norīt vienā piegājienā 50 kg smagu medījumu un to viņš sagremo vairākas nedēļas. Ir atklāts, ka šajā laikā, kad tiek sagremots ēdiens, tīģerpitona sirds palielinās par 40% un arī vielmaiņas ātrums pieaug 40 reizes. Pēc ēdiena sagremošanas pitona sirds atgūst sākotnējos izmērus.[2]

Karaliskais pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaliskais pitons

Karaliskais pitons (Python regius) ir sastopams Āfrikā. Šis ir mazākais Āfrikā dzīvojošais pitons un ir populārs ar to, ka iznīcina žurkas.

Tīklainais pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīklotā pitona skelets.

Tīklainais pitons (Python reticulatus) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā. Šī ir garākā čūska Vecajā Pasaulē un joprojām sacenšas ar Dienvidamerikas zaļo anakondu (Eunectes murinus) par pasaulē garākās čuskas titulu.

Āfrikas klinšu pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas klinšu pitons (Python sebae) ir sastopams Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Tā ir viena no lielākajām pasaules čūskām.

Timoras pitons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Timoras pitons (Python timoriensis) ir sastopams Dienvidaustrumāzijā. Šī suga ir pitonu pundurforma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. McDiarmid RW, Campbell JA, Touré T. 1999. Snake Species of the World: A Taxonomic and Geographic Reference, vol. 1. Herpetologists' League. 511 pp. ISBN 1-893777-00-6 (series). ISBN 1-893777-01-4 (volume).
  2. "Pēc labas maltītes čuskas sirds palielinās", Ilustrētā Zinātne - 2005.gada decembra numurs, 21.lpp.