Pāriet uz saturu

Planimetrija

Vikipēdijas lapa

Planimetrija (no latīņu planum — 'plakne' un sengrieķu μετρεω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētīti vienas plaknes (divdimensiju) objekti: plakanās figūras, leņķi, attālumi, laukumi. Planimetrijas pamatjēdzieni ir punkts, taisne (līnijas paveids) un plakne (virsmas paveids).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 23. lpp.