Pāriet uz saturu

Plovs

Vikipēdijas lapa
Plovs

Plovs ir ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām. Tas ir nozīmīgs Centrālāzijas tautu — uzbeku, tadžiku, turkmēņu, afgāņu — ēdiens. Tas ir izplatīts ēdiens arī Kaukāza valstīs, kā arī Austrumeiropas valstīs. Izšķir divus plova pamatveidus — tā saucamais uzbeku plovs, kur rīsi tiek gatavoti kopā ar gaļu, un azerbaidžāņu plovs, kad rīsi un gaļa tiek gatavota atsevišķi un tikai pēc tam sajaukti kopā. Pastāv arī dažādas citas plova variācijas, piemēram, rīsu vietā vai kopā ar rīsiem tiek izmantota labība (kvieši, zirņi, kukurūza). Tradicionāli plovu taisa no jēra gaļas, bet izmanto arī citu dzīvnieku gaļu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Plova izcelsme ir saistīta ar Tuvajiem Austrumiem, Centrālāziju un apkārtējiem reģioniem, kur rīsi jau kopš seniem laikiem bija nozīmīgs pārtikas produkts. Precīza plova rašanās vieta nav zināma, un dažādi tā paveidi vēsturiski attīstījušies plašā teritorijā no Indijas un Irānas līdz Centrālāzijai un Kaukāzam.

Rakstiskas ziņas par plovam līdzīgiem rīsu ēdieniem sastopamas jau viduslaiku persiešu un arābu avotos. Viens no agrīnajiem detalizētajiem rīsu pagatavošanas aprakstiem atrodams 10.—11. gadsimta persiešu zinātnieka Avicennas darbos. Persiešu virtuve būtiski ietekmēja dažādu plova paveidu izplatīšanos Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā.

Viduslaikos plovs izplatījās pa tirdzniecības ceļiem, tostarp Zīda ceļu. Dažādos reģionos ēdiena pagatavošana tika pielāgota vietējiem produktiem un tradīcijām. Centrālāzijā plovu sāka gatavot galvenokārt no rīsiem, gaļas, burkāniem un sīpoliem, savukārt Irānā izveidojās daudzi rīsu ēdienu paveidi ar augļiem, garšvielām un dažādiem gaļas veidiem.

Osmaņu impērijas laikā plovs kļuva par nozīmīgu turku virtuves sastāvdaļu un izplatījās Balkānos un citās impērijas teritorijās. Līdzīgi rīsu ēdieni izplatījās arī Dienvidāzijā, kur persiešu un vietējo kulināro tradīciju mijiedarbībā attīstījās tādi ēdieni kā birjāni.

Īpaši nozīmīgu vietu plovs ieguva Centrālāzijas tautu virtuvēs. Uzbekistānā tas pazīstams kā palov jeb osh un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem nacionālajiem ēdieniem. To tradicionāli gatavo svētkos, kāzās, ģimenes pasākumos un citās sabiedriskās sanākšanās. 2016. gadā Uzbekistānas plova tradīcijas tika iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Mūsdienās dažādi plova paveidi ir izplatīti Centrālāzijā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Balkānos un Dienvidāzijā, kā arī citās pasaules daļās. Reģionālās receptes atšķiras pēc izmantotajiem rīsiem, gaļas, dārzeņiem, taukvielām un garšvielām.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]