Pāriet uz saturu

Pols Skoulzs

Vikipēdijas lapa
Pols Skoulzs
Pols Skoulzs
Skoulzs 2017. gadā
Personas dati
Pilns vārdsPols Ārons Skoulzs
Dzimis1974. gada 16. novembrī (50 gadi)[1]
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Solforda, Lielā Mančestra, Anglija
Augums171[2] cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Jauniešu klubi
1991–1993Valsts karogs: Anglija Manchester United
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1994–2011Valsts karogs: Anglija Manchester United466(102)
2012–2013Valsts karogs: Anglija Manchester United33(5)
Kopā499(107)
Nacionālā izlase
1993Valsts karogs: Anglija Anglija U184(1)
1997–2004Flag of Anglija Anglija66(14)
Vadītās komandas
2015Valsts karogs: Anglija Salford City (pagaidu treneris)
2019Valsts karogs: Anglija Oldham Athletic
2020Valsts karogs: Anglija Salford City (pagaidu treneris)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Pols Ārons Skoulzs (angļu: Paul Aaron Scholes;[1] dzimis 1974. gada 16. novembrī Solfordā, Anglijā) ir futbola treneris bijušais angļu futbolists, spēlējis pussarga pozīcijā, bijis Anglijas futbola izlases dalībnieks. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis Anglijas Premjerlīgas klubā Manchester United.

Skolas laikā nodarbojās ar futbolu un kriketu. 14 gadu vecumā pirmoreiz trenējās Manchester United sastāvā. Kluba pirmajā komandā debitēja 1994.—1995. gada sezonā un debijas sezonā izgāja uz laukuma 17 spēlēs. Kluba sastāvā vienpadsmit reizes ir uzvarējis Premjerlīgā, izcīnījis trīs FA kausus, divas reizes triumfējis UEFA Čempionu līgā.

P. Skoulzs bija nedisciplinēts spēlētājs. Premjerlīgā saņēmis 97 dzeltenās un četras sarkanās kartītes, kas ir piektais visu laiku augstākais rādītājs līgas vēsturē.[3][4][5] Čempionu līgā viņš ir ticis brīdināts 32 reizes, kas ir līgas rekords.[3][6]

Spēlētājs Manchester United sastāvā ir aizvadījis vairāk nekā 650 spēles, kas ir ceturtais visu laiku labākais rādītājs klubā.[7]

Laika posmā no 1997. līdz 2004. gadam P. Skoulzs pārstāvēja Anglijas izlasi. Piedalījies 1998. un 2002. gada FIFA Pasaules kausos, kā arī 2000. un 2004. gada Eiropas čempionātos. Pārstāvēdams izlasi, viņš ir saņēmis vairāk nekā 120 dzeltenās un 10 sarkanās kartītes.[3][4][6][8]

P. Skoulzs par karjeras beigšanu paziņoja 2011. gada 31. maijā.[9] Viņš atgriezās futbolā 2012. gada janvārī un klubā nospēlēja vēl vienu sezonu, pirms 2013. gada maijā vēlreiz noslēdza karjeru.[10][11]

Skoulza pirmais galvenā trenera amats bija Oldham Athletic, 31 dienu, 2019. gada februārī un martā. 2020. gadā viņš bija pagaidu treneris Salford City klubā.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skoulzs dzimis Solfordā, Lielajā Mančestrā.[12] Viņš ir īru un ziemeļīru izcelsmes.[13] No mātes puses viņa vecmāmiņa bija no Īrijas, savukārt vectēvs bija no Ziemeļīrijas.[14] Ģimene pārcēlās uz Lengliju, Lielajā Mančestrā, kad viņam bija 18 mēneši.[15]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993–1999

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Manchester United spēlētāji svin otros vārtus, kurus guva Skoulzs, 1999. gada FA kausa finālā, Vemblija stadionā

Skoulzs bija Mančestras "United" jauniešu komandas dalībnieks, kurš 1992.–1993. gada sezonā sasniedza FA Jaunatnes kausa finālu, kopā ar Filu Nevilu.[16] Skoulzs kļuva par profesionāli 1993. gada 23. jūlijā, bet izrāvienu pieaugušo komandā piedzīvoja tikai 1994.–1995. gada sezonā, kad viņš piedalījās septiņpadsmit līgas spēlēs un guva piecus vārtus.[nepieciešama atsauce]

Viņa debija notika 1994. gada 21. septembrī, kad Līgas kausā guva abus vārtus, uzvarot Port Vale, ar 2:1. Viņa debija līgā notika trīs dienas vēlāk, pret Ipswich Town, Portman Road laukumā, spēlē, kurā "United" zaudēja ar 3:2, un Skoulzs guva mierinājuma vārtus. Viņš guva divus vārtus līgā 10. decembrī, kad "United" pieveica Queens Park Rangers, ar 3:2, Loftus Road laukumā. 1995. gada 3. janvārī viņš pirmo reizi guva vārtus Old Trafford laukumā, gūstot ievadvārtus, ar 2:0 uzvarot Coventry City. Tajā sezonā viņš guva vēl vienus vārtus, 1. maijā, izbraukumā, ar 3:2 uzvarot "Coventry City".[17] Skoulzs nāca uz maiņu 1995. gada FA kausa finālā, pret Everton, kurā "United" zaudēja ar 1:0. Spēles beigās viņš divas reizes bija tuvu vārtu guvumam, taču abas reizes viņa plānus izjauca Nevils Sautels.[nepieciešama atsauce]

1995.–1996. gada sezonā, pēc Marka Hjūza pārcelšanās uz Chelsea, Skoulzam bija vairāk iespēju pamatsastāvā, ieņemot diskvalificētā Erika Kantonā vietu, kā Endija Kola uzbrukuma partneris, sezonas pirmajos divos mēnešos. Skoulzs visos turnīros guva 14 vārtus, "United" kļūstot par pirmo Anglijas komandu, kas divreiz izcīnījusi divus titulus. 1996.–1997. gada sezonā viņš ieguva vēl vienu Premjerlīgas medaļu.[nepieciešama atsauce]

Pēc tam, kad Rojs Kīns 1997. gada septembra beigās guva ceļgala savainojumu un nevarēja spēlēt atlikušajā sezonas daļā, Skoulzs 1997.–1998. gada sezonā kļuva par centra pussargu.[nepieciešama atsauce] "United" sezonu pabeidza bez galvenajām trofejām, tikai otro reizi deviņdesmitajos gados.[18]

1998.–1999. gada sezonā Skoulzs bija atslēgas spēlētājs Mančestras "United" Premjerlīgas titula, FA kausa un UEFA Čempionu līgas trīskāršajā panākumā. FA kausa izcīņas finālā viņš guva vienus no diviem Mančestras "United" vārtiem, pret "Newcastle". Tāpat, viņš Čempionu līgas ceturtdaļfinālā guva vārtus izbraukumā, pret Milānas "Inter". Viņš nāca uz maiņu pusfināla atbildes spēlē pret Juventus,[19] kad Alekss Fergusons sākumsastāvā izvēlējās Nikiju Batu. Viņš saņēma dzelteno kartīti, kas liedza viņam tikt pie pēdējās uzvaras, pār Minhenes "Bayern", dēļ diskvalifikācijas.[20]

1999–2007

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skoulzs Manchester United sastāvā, 2006. gadā

1999.–2000. gada sezonā Skoulzs, 2000. gada 25. martā, guva vienus no savas karjeras labākajiem vārtiem, pret Bradford City. Deivids Bekhems izpildīja stūra sitienu tieši Skoulzam, kurš stāvēja soda laukuma malā, kad viņš bumbu pēc "šāviena" raidīja pāri Dvaitam Jorkam, kurš bija spiests pietupties.[21] Nedēļu vēlāk Skoulzs guva pirmo hat-trick savā "United" karjerā, pret West Ham United, izcīnot uzvaru ar 7:1, "United" panākot desmit punktu pārsvaru.[22]

2001.–2002. gada transfēru periodā, "United" pabeidza darījumu ar Argentīnas izlases futbolistu Huanu Sebastianu Veronu.[23] Lai pielāgotos Skoulzam un Veronam, Fergusons izmantoja 4-4-1-1 izvietojumu, Skoulzam spēlējot uzbrukumā, aiz Rūda van Nistelroja, kamēr Rojs Kīns un Verons spēlēja centrālajā vidējā līnijā.[24] Eiropas izbraukuma spēlēs, Skoulzs bieži spēlēja centrālajā vidējā līnijā, līdzās Veronam, kamēr Kīns bija balsta pussargs.[25]

Skoulzs 2002.–2003. gada sezonā sasniedza karjeras rekordu, visos turnīros gūstot 20 vārtus, ieskaitot hat-trick, uzvarā pret "Newcastle", ar 6:2.[26]

Skoulzs guva uzvaras vārtus 2003.–2004. gada FA kausa pusfinālā, pret Arsenal,[27] un spēlēja finālā, kuru "United" uzvarēja ar 3:0, pret Millwall,[28] kas bija viņa pēdējā FA kausa medaļa. Viņš spēlēja arī 2005. gada FA kausa finālā, taču viņa soda sitienu atvairīja Jenss Lēmans, zaudējot pēcspēles soda sitienu sērijā, pret "Arsenal".[29]

Skoulzs 2005.–2006. gada sezonas otru pusi izlaida dēļ neskaidras redzes.[30] Iemesls tam sākotnēji bija neskaidrs, radot bažas, ka tamdēļ varētu beigties viņa karjera.[31] Viņš pārvarēja šo problēmu un piedalījās "United" sezonas pēdējā spēlē, pret Charlton Athletic.[32]

2006. gada 22. oktobrī, uzvarā pār Liverpool, ar 2:0 Skoulzs kļuva par devīto "United" spēlētāju, kurš piedalījies 500 mačos, pievienojoties Bobijam Čarltonam, Bilam Fouksam un Raienam Gigsam.[33] Skoulzs piedzīvoja vienu no savām labākajām sezonām 2006.–2007. gadā,[34] un tika iekļauts Anglijas futbola gada labākā spēlētāja balvas sarakstā.[35] Viens no viņa labākajiem sniegumiem sezonā bija uzvara, ar 4:1, pret "Blackburn Rovers", kad "United" zaudēja ar 1:0, bet Skoulzs guva izlīdzinājuma vārtus.[36][37] Skoulzs tika noraidīts, kad "United" 2007. gada 3. martā izbraukumā, ar 1:0, uzvarēja "Liverpool", pārkāpjot noteikumus pret Šavi Alonso.[38] Tas bija viņa pirmais noraidījums līgā, kopš 2005. gada aprīļa.[39] Mēnesi vēlāk viņš tika noraidīts "United" Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret AS Roma.[nepieciešama atsauce]

2007–2011

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skoulzs (pa kreisi) Manchester United sastāvā, 2008. gadā

Skoulzs treniņā, pirms "United" spēles Čempionu līgas F grupā, ar Kijivas "Dinamo", 2007. gada 23. oktobrī, guva ceļgala saišu bojājumu, un līdz 2008. gada janvāra beigām nevarēja spēlēt.[40] Viņš atgriezās, nākot uz maiņu FA kausa izcīņas ceturtās kārtas spēlē, kurā "United" ar 3:1 uzvarēja Tottenham Hotspur. 2008. gada 23. aprīlī Skoulzs piedalījās savā 100. Čempionu līgas spēlē, pusfināla pirmajā spēlē, viesos, ar 0:0, spēlējot neizšķirti, pret Barcelona, ​​un guva vienīgos vārtus atbildes spēlē, uzvarot ar 1:0, kas ļāva "United" iekļūt finālā.[41] Finālā, pret "Chelsea", viņš guva traumu un saņēma dzelteno kartīti, pēc sadursmes ar Klodu Makeleli. Viņš tika nomainīts 87. minūtē un nepiedalījās 11 metru soda sitienu sērijā, kuru "United" uzvarēja ar 6:5, spēlējot neizšķirti, 1:1, pēc pagarinājuma.[42]

Skoulzs tika uzņemts Anglijas futbola slavas zālē, 2008. gada septembrī.[43] 2009. gada 22. aprīlī viņš aizvadīja savu 600. spēli "United" sastāvā, uzvarot Portsmouth, ar 2:0.[44]

2010. gada 16. februārī Skoulzs guva savus trešos vārtus Čempionu līgas sezonā, pret AC Milan, uzvarot ar 3:2, kas arī bija "United" pirmie vārti izbraukumā, pret "Milan". Tas deva "United" pirmo uzvaru izbraukumā pār "Milan", kā arī padarīja Skoulzu par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas turnīrā, San Siro laukumā, guvis vārtus gan pret Milānas "Inter", gan "AC Milan".[45] Vārti pret "Milan" bija Skoulza 25. vārti Čempionu līgā kopumā, un ar 25 vārtiem Skoulzs ir rezultatīvākais centra pussargs Čempionu līgas vēsturē.[46]

2010. gada 6. martā Skoulzs kļuva par 19. spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš guvis 100 vārtus, kā arī trešo "United" spēlētāju, pēc Raiena Gigsa un Veina Rūnija, 2009.–2010. gada Premjerlīgas sezonā, gūstot vienīgos vārtus, izbraukumā, ar 1:0 uzvarot Vulverhemptonas "Wanderers".[47][48] 2010. gada 16. aprīlī Skoulzs parakstīja jaunu viena gada līgumu ar "United", līdz 2010.–2011. gada sezonas beigām.[49]

Skoulzs 2010.–2011. gada sezonu sāka spēcīgi, kļūstot par mača labāko spēlētāju gan 8. augustā, pret "Chelsea", 2010. gada Community Shield,[50] gan astoņas dienas vēlāk, jaunās līgas kampaņas atklāšanas spēlē, pret Ņūkāslas "United", asistējot divos vārtu guvumos, izcīnot uzvaru mājās, ar 3:0.[51] Skoulzs 22. augustā guva savus 150. vārtus "United" rindās, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 2:2, pret Fulham,[52] un tika arī apbalvots kā Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs, 2010. gada augustā.[53] 2011. gada aprīlī Skoulzs tika noraidīts par nesportisku rīcību, pret Pablo Savaletu, FA kausa izcīņas pusfinālā, pret Mančestras "City", kurā "United" zaudēja, ar 1:0.[54]

Skoulza godināšanas mačs Old Trafford, 2011. gadā

Skoulzs paziņoja par karjeras beigšanu 2011. gada 31. maijā un pievienojās "United" treneru štābam.[55] 5. augustā "United" sarīkoja pagodināšanas spēli, lai godinātu viņa 17 gadus ilgušo karjeru klubā. Mačs tika aizvadīts "Old Trafford" stadionā, pret New York Cosmos.[56][57] "United" uzvarēja mačā ar 6:0, Skoulzam atklājot spēles rezultātu, pēc sitiena no 25 jardiem, 74 731 skatītāju priekšā.[nepieciešama atsauce]

2012–2013

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trenējoties ar "United" dublieru komandu, Skoulza vēlme spēlēt futbolu atgriezās, un viņš vērsās pie Aleksa Fergusona un galvenā trenera asistenta Maika Felana, lai izietu atgrieztos futbolā, iespējams, uz kādu citu klubu, ja "United" atteiksies viņu uzņemt. Klubs piedzīvoja savainojumu krīzi vidējā līnijā, un 2012. gada 8. janvārī Skoulzs atgriezās, nākot uz maiņu, 2011.–2012. gada FA kausa izcīņā, uzvarot "kaimiņus", Mančestras "City", ar 3:2.[58]

Skoulzs aizvadīja savu pirmo spēli sākumsastāvā nākamajā spēlē, pret Bolton Wanderers, kur guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās, "Old Trafford" laukumā, uzvarot ar 3:0, pārvēršot Veina Rūnija piespēli vārtu guvumā. Tas nozīmēja, ka viņš bija guvis vismaz vienus vārtus katrā Premjerlīgas sezonā, kopš 1994.–1995. gada.[59] Viņš guva savus otros vārtus, kopš atgriešanās, 26. februārī, izbraukumā, ar 2:1 uzvarot Norwich City, pēc Nani centrējuma.[60] 8. aprīlī viņš, "Old Trafford" stadionā, guva vārtus pret "Queens Park Rangers", uzvarot ar 2:0, palīdzot "United" iegūt astoņu punktu pārsvaru no pretinieces, Mančestras "City", Premjerlīgā.[61]

30. maijā Skoulzs parakstīja viena gada pagarinājumu ar Mančestras "United", līdz 2013. gada vasarai.[15][62][63] Viņš atzīmēja savu 700. spēli "Manchester United" rindās, 2012. gada 15. septembrī, savā laukumā, ar 4:0 uzvarot Wigan Athletic.[64] Šie vārti nozīmēja, ka viņš bija guvis vārtus savā 19. Premjerlīgas sezonā pēc kārtas, ko pārspējis tikai komandas biedrs Raiens Gigss, kurš to izdarījis 21 sezonu pēc kārtas.[nepieciešama atsauce]

2013. gada 11. maijā Skoulzs paziņoja, ka sezonas beigās viņš otro un pēdējo reizi aiziet no futbola.[65] Skoulzs aizvadīja 499. un pēdējo spēli līgā, 2013. gada 19. maijā, pret West Bromwich Albion, nākot uz maiņu. Spēles laikā Skoulzs nopelnīja savu 97. Premjerlīgas dzelteno kartīti, kas tobrīd bija trešais lielākais skaits Premjerlīgas vēsturē, aiz Lī Boujera (102) un Kevina Deivisa (101).[nepieciešama atsauce]

2018

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada augustā Skoulzs, 43 gadu vecumā, uz īsu brīdi atgriezās futbolā un aizvadīja maču sava dēla komandā, "Royton Town", pret Stockport Georgians. "Royton" maču zaudēja ar 1:0.[66]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skoulzs aizvadīja četras spēles Anglijas U-18 izlasē, gūstot vienus vārtus, kuras visas bija 1993. gadā.[67] Debijā, komandas rindās, 1993. gada 30. martā, viņš guva vārtus pēc soda sitiena, draudzības spēlē, Victoria Ground laukumā, ar 4:2 uzvarot Dāniju.[67] Viņš bija daļa no Anglijas izlases, kas uzvarēja 1993. gada UEFA Eiropas U-18 čempionātā, kurš notika Anglijā.[67] Skoulzs tajā turnīrā piedalījās trijās no četrām Anglijas spēlēm, tostarp finālā, 25. jūlijā, kurā Anglija City Ground laukumā ar 1:0 pārspēja Turciju.[67]

Skoulzs debitēja Anglijas pieaugušo izlasē 1997. gada 24. maijā, nākot uz maiņu 63. minūtē, pret Dienvidāfriku, Old Trafford laukumā, draudzības spēlē, uzvarot ar 2:1.[68] Savus pirmos vārtus Anglijas izlases labā viņš guva otrajā spēlē, 1997. gada "Tournoi de France" turnīrā, Stade de la Beaujoire laukumā, 4. jūnijā, ar 2:0 uzvarot Itāliju.[69][70] Viņš tika iekļauts Anglijas izlasē 1998. gada FIFA Pasaules kausam. Anglija bija vienā grupā ar Kolumbiju, Tunisiju un Rumāniju. Anglijas izlases pirmajā Pasaules kausa grupas spēlē pret Tunisiju, Skoulzs ar vārtu guvumu spēles beigās nokārtoja uzvaru, ar 2:0.[nepieciešama atsauce]

Viņa starptautiskā karjera turpinājās pēc Anglijas izkrišanas no Pasaules kausa izcīņas, pēc spēles ar Argentīnu, 11 metru pēcspēles soda sitienu sērijā. 1999. gada 27. martā Skoulzs, spēlē pret Poliju, Anglijas izlases labā guva hat-trick. Turklāt, Skoulzs guva abus vārtus Anglijas izlases uzvarā, ar 2:0, Hampden Park laukumā, pār Skotiju, UEFA Euro 2000 kvalifikācijas spēles pirmajā kārtā, tādējādi uzvarot ar 2:1, divu spēļu summā, un kvalificējoties finālturnīram. Kvalifikācijas spēlē pret Zviedriju, Skoulzs kļuva par pirmo un pēdējo Anglijas futbolistu, kurš tika noraidīts starptautiskā spēlē, vecajā Vemblija stadionā.[71]

Līdz ar gadsimtu miju, Skoulzs kļuva par ievērojamu spēlētāju Anglijas izlases vidējā līnijā, kļūstot par pirmo izvēli 2002. gada Pasaules kausa izcīņai. Tomēr, tieši pirms Euro 2004, Skoulzs tika pārvietots citā pozīcijā, vidējās līnijas kreisajā malā, lai izvietotu Stīvenu Džerardu un Frenku Lempardu centrālajā vidējā līnijā, Skoulzam starptautiskās karjeras pēdējos piecus mačus aizvadot konkrētajā pozīcijā.[72] Skoulzs paziņoja par aiziešanu no starptautiskā futbola 2004. gada augustā, kā svarīgāku norādot savu ģimenes dzīvi un klubu karjeru Mančestras "United".[73]

Pēc Anglijas izlases trenera Svena Jērana Ēriksona aiziešanas 2006. gadā, izskanēja spekulācijas par to, ka Skoulzs atkal varētu atgriezties izlasē, jaunā trenera Stīva Maklarena vadībā. 2006. gada oktobrī Maklārens sacīja, ka viņš personīgi divreiz lūdzis Skoulzu atgriezties Anglijas izlases sastāvā, taču Skoulzs atteicās.[74] 2010. gada maijā Maklārena pēctecis Fabio Kapello vērsās pie Skoulza par atgriešanos starptautiskajā futbolā, gatavojoties 2010. gada Pasaules kausam, taču Skoulzs atkal noraidīja piedāvājumu, sakot, ka labprātāk pavadītu laiku kopā ar ģimeni.[75] 2010. gada 7. jūnijā Skoulzs paziņoja, ka, ja Kapello būtu viņam devis vairāk laika un lūdzis agrāk, viņš, iespējams, būtu izmantojis šo iespēju.[76] 27. jūlijā Skoulzs pauda vilšanos, neizmantojot iespēju spēlēt citā pasaules čempionātā, sakot, ka, iespējams, ir pieļāvis kļūdu.[77]

Spēlētāja profils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skoulzs tika augstu vērtēts par savām tehniskajām prasmēm, precīzajām piespēlēm, pārvietošanos un spēcīgajiem sitieniem no liela attāluma. Lai gan jaunībā un profesionālās karjeras sākumā viņš galvenokārt spēlēja kā uzbrucējs, Skoulzs kļuva par daudzpusīgu spēles veidotāju, kas spēj spēlēt jebkurā vidējās līnijas pozīcijā. Skoulzs bija ievērojams ar lielisku spēju "lasīt" spēli un kontrolēt spēles tempu. Lielāko daļu savas karjeras sākumā viņš spēlēja centrā, savukārt, karjeras vēlākajā posmā viņš spēlēja dziļāk laukumā. Skoulzam bija neparasts piespēļu klāsts un bieži tika uzsākti bīstami uzbrukumi, pēc tam, kad atguva bumbu.[78][79]

Skoulzs saņēma kritiku par savu disciplīnu, īpaši par viņa izklupieniem.[80][81]

Citu uztverē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi Skoulza vienaudži, tostarp, Ronaldiņu, Andress Injesta, Luišs Figu, Edgars Davidss, Arjens Robens, Patriks Vieira, Huans Sebastjans Verons, Deku un Ksabi Alonso, ir izteikuši apbrīnu par viņa talantu.[82][83][84][85][86][87][88][89][90][91][92][93][94] Daži viņa bijušie komandas biedri, tostarp Krištianu Ronaldu, Veins Rūnijs un Alans Šīrers, ir novērtējuši viņu kā labāko spēlētāju, ar kuru viņi kopā spēlējuši.[87][95][96] Kamēr, viņa bijušie treneri, Glens Hodls un Svens Jērans Ēriksons, viņu nosaukuši par labāko vai talantīgāko spēlētāju, ko viņi trenējuši.[97][97]

2004. gada novembrī,[98] kad bijušajam Brazīlijas izlases pussargam un kapteinim Sokratesam jautāja viedokli par Anglijas spēli, viņš atbildēja: "...Es domāju par Polu Skoulzu. Viņš ir pietiekami labs, lai spēlētu Brazīlijas izlasē. Man patīk skatīties uz Skoulzu, redzēt, kā viņš piespēlē... "[99]

Kad bijušajam Madrides "Real" pussargam un Francijas izlases kapteinim Zinedinam Zidānam jautāja, kurš ir viņa spēcīgākais pretinieks, viņš atbildēja: "Skoulzs no "Mančestras"". Viņš ir ideāls pussargs. Skoulzs neapšaubāmi ir savas paaudzes lieliskākais pussargs."[83] 2009. gadā "Barcelona" uzbrucējs un Francijas izlases kapteinis, kā arī bijušais "Arsenal" kapteinis Tjerī Anrī teica: "Bez jebkādām šaubām, labākajam Premjerlīgas spēlētājam ir jābūt Polam Skoulzam. Viņš zina, kā darīt visu, un viņš ir tas, kurš vada savas komandas spēli. Turklāt, viņam ir neiznīcināms garīgais spēks, un viņš ir patiess sāncensis."[83] 2011. gada februārī "Barcelona" un Spānijas izlases pussargs Šavi viņu novērtēja kā labāko spēlētāju savā pozīcijā pēdējo divu desmitgažu laikā.[100] Bijušais "Juventus" pussargs un Itālijas izlases kapteinis Andrea Pirlo par viņu teica: "Var redzēt, ka katra piespēle, katrs lēmums bija balstīts uz viņa inteliģenci un izpratni."[101]

2011. gada februārī, "Manchester United" komandas biedrs un bijušais Velsas izlases uzbrucējs Raiens Gigss, slavēja viņu par visu laiku labāko Mančestras "United" spēlētāju un komentēja: "Tas, kā viņš spēj kontrolēt spēles tempu, un viņa piespēļu diapazons, ir neticami."[102] Tāpat domā arī bijušais Argentīnas izlases uzbrucējs un bijušais Mančestras "United" komandas biedrs Karloss Tevess, kurš viņu raksturoja kā labāko piespēlētāju, ar kuru viņš jebkad ir spēlējis kopā,[103] un bijušais Anglijas izlases un Mančestras "United" uzbrucējs un komandas biedrs Maikls Ouens, kurš atzīmēja: "Nevienam uz šīs planētas nebija tāds piespēļu diapazons kā Polam Skoulzam."[88]

2011. gada maijā "Barcelona" treneris Peps Gvardiola slavēja viņu kā "savas paaudzes labāko pussargu".[104] Bijušais Mančestras "United" galvenais treneris, sers Alekss Fergusons, viņu nosauca par "vienu no izcilākajām futbola "smadzenēm", kādas jebkad bijušas "Manchester United"".[84][105]

Īpašumtiesības un trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skoulzs 2015. gadā

2014. gadā tika paziņots, ka Skoulzs kopā ar citiem Mančestras "United" leģendām, Geriju Nevilu, Raienu Gigsu, Nikiju Batu un Filu Nevilu ir vienojušies par Salford City kluba iegādi, pirms 2014.–2015. gada sezonas.[106][107] 22. septembrī grupa piekrita pārdot 50% kluba akciju miljardierim Pīteram Limam.[108][109]

Iepriekš, 2013.–2014. gada sezonas pirmajā pusē, neformāli palīdzot Nikijam Batam Mančestras "United" U-19 komandā, Skoulzs piekrita uz laiku pievienoties "United" galvenās komandas treneru štābam, pēc Deivida Moiza atlaišanas, līdz sezonas beigām, par labu draugam un bijušajam komandas biedram Raienam Gigsam,[110] pēc pēdējā iecelšanas par pagaidu spēlētāju-treneri, 2014. gada 23. aprīlī.[nepieciešama atsauce]

2015. gada janvārī Skoulzs un Fils Nevils bija "Salford" pagaidu galvenie treneri, ar 2:1 uzvarot Kendal Town, laikā no Fila Pauera atlaišanas līdz Entonija Džonsona un Bernarda Morlija iecelšanai amatā.[111]

2019. gada 11. februārī Skoulzs tika iecelts par EFL League Two kluba Oldham Athletic galveno treneri.[112] 14. martā Skoulzs atkāpās no galvenā trenera amata, uzvarot vienā no septiņām spēlēm,[113] pēc kluba īpašnieka Abdallaha Lemsagama iejaukšanās pirmās komandas lietās.[114]

2020. gada 12. oktobrī Skoulzs tika iecelts par "Salford City" pagaidu galveno treneri, pēc Greiema Aleksandra aiziešanas.[115] Skoulza pirmā spēle galvenā trenera amatā bija 1:0 zaudējums, pret "Port Vale", 17. oktobrī,[116] un viņš ātri noraidīja iespēju ieņemt šo amatu uz pastāvīgu laiku, pamatojot to ar nepieciešamību pēc pieredzējušāka trenera.[117] Pirmo uzvaru viņš izcīnīja trīs dienas vēlāk, ar 3:0 uzvarot grūtībās nonākušo Southend United.[118] Skoulzs atstāja amatu 4. novembrī, pēc Ričija Velensa iecelšanas viņa vietā.[119]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skoulzs 2008. gadā

Skoulzam ir astma,[120] un viņš cieta no "Osgood-Schlatter" slimības (ceļu slimība, kas skar jaunos sportistus).[121] Viņš apprecējās ar savu bērnības dienu mīļoto Klēru (dzimusi Frogeta),[122] Reksemā, Velsā, 1999. gada februārī.[nepieciešama atsauce] Viņiem ir meita un divi dēli, no kuriem jaunākajam ir autisms.[123]

Ir zināms, ka Skoulzam patīk likt likmes uz futbolu. 2019. gada jūnijā Futbola asociācija (FA) viņam uzlika naudas sodu un brīdināja par viņa turpmāko rīcību, pēc tam, kad viņš bija izdarījis likmes 26 159 mārciņu vērtībā uz spēlēm laikā, kad viņš bija "Salford City" direktors. Tribunālā tika konstatēts, ka viņš trīsarpus gadu laikā ir izdarījis 140 likmes, kas ir pretrunā ar FA azartspēļu noteikumiem. FA piesprieda Skoulzam naudas sodu 8000 mārciņu apmērā un lūdza viņu piedalīties tribunāla izmaksu segšanā.[124]

Intervijā, kas sniegta pirms Euro 2004, Skoulzs savu ideālo dienu raksturoja kā "no rīta trenēties, paņemt savus bērnus no skolas, paspēlēties ar viņiem, iedzert tēju, noguldīt viņus gulēt un tad nedaudz paskatīties televizoru".[125]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Manchester United

Anglija U-18

  • UEFA Eiropas U-18 čempionāts: 1993[127]

Anglija

Individuālie

  • "Manchester United" sezonas vārti: 2006–07[129]
  • Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2003. gada janvāris, 2003. gada decembris, 2006. gada oktobris, 2010. gada augusts[5]
  • Premjerlīgas slavas zāle: 2022[130]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Barry J. Hugman. The PFA Premier & Football League Players' Records 1946–2005. Queen Anne Press, 2005. 548. lpp. ISBN 1852916656.
  2. ↑ «Official Man United profile». Manutd.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-14. Skatīts: 2012-03-08.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ask Norman: Roy's record and getting shirty - ESPN Soccernet». Soccernet.espn.go.com. 2011-03-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-24. Skatīts: 2012-03-08.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. augustā. Skatīts: 2010. gada 15. oktobrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 www.premierleague.com https://www.premierleague.com/players/336/player/stats. Skatīts: 2024-01-26. Tukšs vai neesošs |title=
  6. ↑ 6,0 6,1 «Football Stats | All Time Stats |». Statbunker.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-30. Skatīts: 2012-03-08.
  7. ↑ «The Top 100 Appearance-Makers in All Competitive Matches». StretfordEnd.co.uk. Skatīts: 2011. gada 28. maijs.
  8. ↑ Graham Poll. «Graham Poll: Paul Scholes must pass more and tackle less | Mail Online». Dailymail.co.uk, 2011-04-18. Skatīts: 2012-03-08.
  9. ↑ Skoulzs beidz futbolista karjeru, sportacentrs.com
  10. ↑ «Sir Alex Ferguson's Old Trafford farewell in pictures». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-20.
  11. ↑ «Paul Scholes's trophy-laden career in pictures». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-20.
  12. ↑ «Barry Hugman's Footballers - Paul Scholes». barryhugmansfootballers.com. Skatīts: 2024-01-20.
  13. ↑ Gary Connaughton. «15 Big Name Players That Were Eligible To Play For Ireland». Balls.ie (angļu), 2023-11-07. Skatīts: 2024-01-20.
  14. ↑ «Paul Scholes: I really like the look of Jack Grealish. He has promise.». The Independent (angļu). 2015-04-23. Skatīts: 2024-01-20.
  15. ↑ 15,0 15,1 BBC. «Paul Scholes on Langley». www.bbc.co.uk (en-gb). Skatīts: 2024-01-20.
  16. ↑ «Old Trafford band of brothers prepare for split». Skatīts: 2024. gada 20. janvārī.
  17. ↑ «Coventry v Man Utd, 1994/95 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-01-21.
  18. ↑ «Man Utd Trophy Room | Club Honours Board, Silverware & Trophies». www.manutd.com (angļu). Skatīts: 2024-01-21.
  19. ↑ «BBC News | Football | United's glorious comeback». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2024-01-21.
  20. ↑ «Champions League final: Paul Scholes deserves European Cup success, says David Beckham - Telegraph». web.archive.org. 2008-12-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-08. Skatīts: 2024-01-21.
  21. ↑ «BBC News | FA CARLING PREMIERSHIP | Man Utd surge clear». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2024-01-21.
  22. ↑ «BBC News | FA CARLING PREMIERSHIP | Scholes inspires rout of Hammers». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2024-01-21.
  23. ↑ [http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/1423604.stm «Veron seals �28.1m Man Utd move»] (en-GB). 2001-07-12. Skatīts: 2024-01-21.
  24. ↑ «Scholes caught in two minds» (en-GB). 2001-11-07. Skatīts: 2024-01-22.
  25. ↑ «United aim for right balance». The Telegraph (angļu). 2001-10-22. Skatīts: 2024-01-22.
  26. ↑ «Man Utd rout Newcastle» (en-GB). 2003-04-12. Skatīts: 2024-01-22.
  27. ↑ Kevin McCarra. «Scholes shows United's fight and Arsenal's fallibility». The Guardian (en-GB), 2004-04-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-22.
  28. ↑ «Man Utd win FA Cup» (en-GB). 2004-05-22. Skatīts: 2024-01-22.
  29. ↑ Amy Lawrence. «Vieira holds his nerve to claim historic penalty prize for Arsenal». The Guardian (en-GB), 2005-05-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-22.
  30. ↑ «Eye problem robs United of Scholes for season». Skatīts: 2024. gada 22. janvārī.
  31. ↑ «Scholes blindness claims rejected» (en-GB). 2006-01-11. Skatīts: 2024-01-22.
  32. ↑ «Man Utd 4-0 Charlton» (en-GB). 2006-05-07. Skatīts: 2024-01-22.
  33. ↑ «Man Utd 2-0 Liverpool» (en-GB). 2006-10-22. Skatīts: 2024-01-22.
  34. ↑ Daniel Taylor. «Scholes sees how blurred vision improved his focus». The Guardian (en-GB), 2007-05-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-23.
  35. ↑ Staff. «United dominate PFA award shortlist». The Guardian (en-GB), 2007-04-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-23.
  36. ↑ Ian Whittell. «No need for Wayne as United roar back». The Observer (en-GB), 2007-04-01. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2024-01-23.
  37. ↑ Daniel Taylor. «Scholes keeps United hurtling on title tracks». The Guardian (en-GB), 2007-04-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-23.
  38. ↑ «Liverpool 0-1 Man Utd» (en-GB). 2007-03-03. Skatīts: 2024-01-23.
  39. ↑ «O'Shea stuns Anfield». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. Jūnijs. Skatīts: 2024. gada 23. janvārī.
  40. ↑ «Knee injury to keep Scholes out for three months». The Guardian (en-GB). 2007-10-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-23.
  41. ↑ «Man Utd 1-0 Barcelona (agg 1-0)» (en-GB). 2008-04-29. Skatīts: 2024-01-23.
  42. ↑ «Man Utd earn dramatic Euro glory» (en-GB). 2008-05-22. Skatīts: 2024-01-23.
  43. ↑ «Football Hall of Fame - Paul Scholes». web.archive.org. 2008-12-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-08. Skatīts: 2024-01-23.
  44. ↑ «Man Utd 2-0 Portsmouth» (en-GB). 2009-04-22. Skatīts: 2024-01-23.
  45. ↑ «AC Milan 2-3 Man Utd» (en-GB). 2010-02-16. Skatīts: 2024-01-23.
  46. ↑ Ashwin Hanagudu. «10 best goal scoring midfielders of the Champions League era». www.sportskeeda.com (en-gb), 2016-04-06. Skatīts: 2024-01-23.
  47. ↑ Paul Wilson. «Paul Scholes's 100th Premier League goal gives Manchester United a scruffy win over Wolves». The Observer (en-GB), 2010-03-06. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2024-01-23.
  48. ↑ «Wolves 0-1 Man Utd» (en-GB). 2010-03-06. Skatīts: 2024-01-23.
  49. ↑ «Scholes extends Man Utd contract» (en-GB). 2010-04-16. Skatīts: 2024-01-23.
  50. ↑ «Ferguson praises Scholes display» (en-GB). 2010-08-08. Skatīts: 2024-01-24.
  51. ↑ «Man Utd 3-0 Newcastle» (en-GB). 2010-08-16. Skatīts: 2024-01-24.
  52. ↑ «Fulham 2-2 Man Utd» (en-GB). 2010-08-22. Skatīts: 2024-01-24.
  53. ↑ «Scholes is Barclays Player of the Month». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. Novembris. Skatīts: 2024. gada 24. janvārī.
  54. ↑ «Man City 1-0 Man Utd» (en-GB). 2011-04-16. Skatīts: 2024-01-24.
  55. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-15. Skatīts: 2024-01-24.
  56. ↑ «Scholes retires – but stays at OT». Skatīts: 2024. gada 24. janvārī.
  57. ↑ «Scholes match announced». Skatīts: 2024. gada 24. janvārī.
  58. ↑ Jacob Steinberg. «Manchester City v Manchester United - as it happened | Jacob Steinberg». the Guardian (en-GB), 2012-01-08. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-24.
  59. ↑ «Man Utd 3-0 Bolton» (en-GB). 2012-01-14. Skatīts: 2024-01-24.
  60. ↑ «Norwich 1-2 Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-25.
  61. ↑ «Man Utd 2-0 QPR». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-25.
  62. ↑ «Scholes pens new Man Utd contract». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-25.
  63. ↑ «Scholes will play on for Man Utd». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. Jūlijs. Skatīts: 2024. gada 25. janvārī.
  64. ↑ «Man Utd 4-0 Wigan». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-25.
  65. ↑ «Scholes set to retire». Skatīts: 2024. gada 25. janvārī.
  66. ↑ «Man Utd great Scholes plays in 11th tier». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-25.
  67. ↑ 67,0 67,1 67,2 67,3 «England Matches - Youth/Under-18's 1990-2000». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-25.
  68. ↑ «Hoddle thwarted at every turn». Skatīts: 2024. gada 26. janvārī.
  69. ↑ The Football Association. «England beat Italy 2-0 in Tournoi de France». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2024-01-26.
  70. ↑ «Scholes and Wright put Italy in shade». Skatīts: 2024. gada 26. janvārī.
  71. ↑ Jamie Jackson. «Simply the best». The Observer (en-GB), 2008-05-17. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2024-01-26.
  72. ↑ «Retirement of Scholes adds to England woe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. Septembris. Skatīts: 2024. gada 28. janvārī.
  73. ↑ «Scholes quits England» (en-GB). 2004-08-03. Skatīts: 2024-01-28.
  74. ↑ «Scholes' no to England». The Guardian (en-GB). 2006-10-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-28.
  75. ↑ «Capello names surprise Cup squad» (en-GB). 2010-05-11. Skatīts: 2024-01-28.
  76. ↑ «England call too late - Scholes» (en-GB). 2010-06-07. Skatīts: 2024-01-28.
  77. ↑ «Scholes hints at World Cup regret» (en-GB). 2010-07-27. Skatīts: 2024-01-28.
  78. ↑ Paul Handler. «Who is better: Scholes or Gerrard?». Manchester Evening News (angļu), 2014-04-17. Skatīts: 2024-01-28.
  79. ↑ «Paul Scholes' myth: England career not wasted by Sven Goran Eriksson». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-01-28.
  80. ↑ «Hit or miss: Paul Scholes». Skatīts: 2024. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
  81. ↑ «Magazine: Paul Scholes - the most awful challenges and cards of his career | Radio talkSPORT». web.archive.org. 2011-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-25. Skatīts: 2024-01-28.
  82. ↑ «Why Scholes is Man Utd's talisman» (en-GB). 2008-05-20. Skatīts: 2024-01-29.
  83. ↑ 83,0 83,1 83,2 «Paul Scholes earns plaudits from football's elite». The Guardian (en-GB). 2009-04-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-29.
  84. ↑ 84,0 84,1 «Paul Scholes... What they say». The Telegraph (angļu). 2009-04-22. Skatīts: 2024-01-29.
  85. ↑ «Manchester United's Paul Scholes lauded by players and coaches around the world after announcing retirement». The Telegraph (angļu). 2011-05-31. Skatīts: 2024-01-29.
  86. ↑ «James Lawton: Farewell glorious Scholes. But isn't it time for Giggs». The Independent (angļu). 2011-05-31. Skatīts: 2024-01-29.
  87. ↑ 87,0 87,1 «Football Greats' Praise For Retiring Scholes». HuffPost UK (angļu). 2013-05-12. Skatīts: 2024-01-29.
  88. ↑ 88,0 88,1 «Best Quotes on The Ginger Prince- Paul Scholes». EssentiallySports. 2015-07-31. Skatīts: 2024-01-29.
  89. ↑ Eugene Vasilev. «'He is the phenomenon': Paul Scholes turns 45, here are nine quotes celebrating his legacy». Tribuna.com (angļu), 2019-11-16. Skatīts: 2024-01-29.
  90. ↑ 161385360554578. «Paul Scholes was loved by Zidane, made Figo star struck and Ronaldinho envious». talkSPORT (en-gb), 2021-11-16. Skatīts: 2024-01-29.
  91. ↑ «Iniesta praises ‘living legends’ Giggs and Scholes». TimesLIVE (en-ZA). Skatīts: 2024-01-29.
  92. ↑ «Paul Scholes undecided on Manchester United future». The Independent (angļu). 2011-01-26. Skatīts: 2024-01-29.
  93. ↑ Joe Gallagher. «Deco Says Paul Scholes Was Better Than Frank Lampard and Steven Gerrard». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-01-29.
  94. ↑ Gregg Davies published. «Alonso hails United veteran Scholes». fourfourtwo.com (angļu), 2011-01-10. Skatīts: 2024-01-29.
  95. ↑ Sport Staff. «Paul Scholes is ‘best I’ve played with’, says Wayne Rooney» (angļu), 2024-01-29. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-01-29.
  96. ↑ «Newcastle legend Shearer says Man Utd's Scholes best Premier League has seen - Tribal Football». www.tribalfootball.com. 2024-01-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-20. Skatīts: 2024-01-29.
  97. ↑ 97,0 97,1 «"He had everything..." - Sven-Goran Eriksson names the most talented player of England's 'Golden Generation'». SPORTbible (angļu). 2022-12-02. Skatīts: 2024-01-29.
  98. ↑ «Socrates stories: BBC Brasil recalls footballing great». BBC News (en-GB). 2011-12-05. Skatīts: 2024-01-29.
  99. ↑ «Socrates: Footballer who led one of Brazil's greatest sides». The Independent (angļu). 2011-12-06. Skatīts: 2024-01-29.
  100. ↑ Sid Lowe. «I'm a romantic, says Xavi, heartbeat of Barcelona and Spain». The Guardian (en-GB), 2011-02-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-30.
  101. ↑ «Andrea Pirlo dream XI: Paul Scholes the only Englishman as Juventus». The Independent (angļu). 2015-01-21. Skatīts: 2024-01-30.
  102. ↑ 161385360554578. «Cantona, Scholes, Beckham and Keane: Ryan Giggs picks his greatest ever Man United players!». talkSPORT (en-gb), 2011-02-01. Skatīts: 2024-01-30.
  103. ↑ «Tevez denies Messi fallout, hails Scholes». ESPN.com (angļu). 2015-02-24. Skatīts: 2024-01-30.
  104. ↑ «Pep Guardiola: Manchester United's Paul Scholes is the best of his generation». Skatīts: 2024. gada 30. janvārī.
  105. ↑ Rob Swan. «Paul Scholes’ reaction to praise from Messi, Ronaldo, Zidane and other greats summed him up». GiveMeSport (angļu), 2021-11-16. Skatīts: 2024-01-30.
  106. ↑ Mike Keegan. «Class of '92 stars agree deal to buy Salford City FC». Manchester Evening News (angļu), 2014-03-27. Skatīts: 2024-01-30.
  107. ↑ «Gary Neville, Phil Neville, Ryan Giggs, Paul Scholes and Nicky Butt agree deal for Salford City FC». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-01-30.
  108. ↑ Jamie Jackson. «Peter Lim to buy 50% stake in Salford City from Class of ‘92». The Guardian (en-GB), 2014-09-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-30.
  109. ↑ «Singapore businessman Peter Lim joins forces with ex-Manchester United players and invests in Salford City FC». The Telegraph (angļu). 2014-09-22. Skatīts: 2024-01-30.
  110. ↑ «Ryan Giggs: I knew I was ready to coach Manchester United because 'I didn’t miss playing that much'». The Telegraph (angļu). 2014-11-27. Skatīts: 2024-01-30.
  111. ↑ «Scholes and Neville step in as Salford City caretakers». ESPN.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-06. Skatīts: 2024-01-30.
  112. ↑ «Latics Appoint Paul Scholes As New Manager». www.oldhamathletic.co.uk (en-gb). Skatīts: 2024-02-03.
  113. ↑ «Scholes resigns as Oldham manager». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-03.
  114. ↑ «'Sadness at what might have been'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-03.
  115. ↑ «Paul Scholes named Salford City interim head coach after Graham Alexander sacking». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-02-03.
  116. ↑ «Port Vale 1-0 Salford: Paul Scholes suffers defeat in first game in temporary charge of Ammies». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-02-03.
  117. ↑ Regan Kerr. «"We need to find an experienced manager" - Paul Scholes rules himself out of job as Salford narrowly lose to Port Vale». Salford Now (en-GB), 2020-10-19. Skatīts: 2024-02-03.
  118. ↑ «Salford City 3-0 Southend United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-03.
  119. ↑ «Wellens named as new Salford manager». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-03.
  120. ↑ «Athletes with asthma» (en-GB). 2002-10-21. Skatīts: 2024-02-03.
  121. ↑ «Sunderland boss Bruce: Man Utd were concerned Scholes would not make it | Premiership News | tribalfootball.com». web.archive.org. 2010-08-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-24. Skatīts: 2024-02-03.
  122. ↑ «Revitalised Scholes sorely missed» (en-GB). 2003-04-22. Skatīts: 2024-02-03.
  123. ↑ Manchester Evening News. «Manchester United legend Paul Scholes calls his children 'a new generation of Red Devils'». Manchester Evening News (angļu), 2011-09-29. Skatīts: 2024-02-03.
  124. ↑ Paul MacInnes. «Paul Scholes apologises after being fined £8,000 for breaking betting rules». The Guardian (en-GB), 2019-06-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-03.
  125. ↑ «Paul Scholes: 'I know there isn't much time left so I have to enjoy it'». 2022. gada 25. maijs. Skatīts: 2024. gada 3. februārī.
  126. ↑ 126,0 126,1 126,2 126,3 126,4 126,5 «Paul Scholes's trophy-laden career in pictures». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-03.
  127. ↑ Rob Smyth. «The forgotten story of… England's class of '93». The Guardian (en-GB), 2009-06-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-03.
  128. ↑ Paul Campbell. «From the Vault: recalling how England won Le Tournoi de France in 1997». The Guardian (en-GB), 2013-06-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-03.
  129. ↑ «Every winner of the Man Utd Goal of the Season award». www.manutd.com (angļu). Skatīts: 2024-02-03.
  130. ↑ «Six new inductees voted into Premier League Hall of Fame». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-02-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pols_Skoulzs&oldid=4152196"