Pāriet uz saturu

Pop (albums)

Vikipēdijas lapa
Pop
Pop
U2 studijas albums
Izdots 1997. gada 3. martā
Ierakstīts "Hanover Quay", "Windmill Lane" un "The Works" studijās, Dublinā; "South Beach" studijā Maiami; 1996. gadā
Žanrs Rokmūzika, alternatīvais roks, eksperimentālā mūzika
Garums 60:08
Izdevējs Island
Producents Flood, Hovijs B, Stīvs Osborns
U2 hronoloģija
"Original Soundtracks 1"
(1995) 		"Pop"
(1997) 		"The Best of 1980-1990"
(1998)
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts                  Infokaste

"Pop" ir īru rokgrupas U2 devītais studijas albums, kas tika izdots 1997. gada martā. Tajā kopā ir sasaistīti deviņdesmitajos gados populārās tehno mūzikas un U2 tradicionālā alternatīvā ģitārroka elementi. Lai arī uzreiz pēc tā izdošanas albumam bija labi panākumi - tas sasniedza 1. vietu 35 valstu albumu topos, tostarp ASV un Apvienotajā Karalistē - tā kopējie pārdošanas rezultāti ir starp zemākajiem no visiem U2 albumiem; ASV tas platīna statusu sasniedza tikai vienreiz, kas ir zemākais U2 studijas albumu pārdošanas rādītājs kopš 1981. gada "October". Kritiķu viedokļi par šo ierakstu bija dalīti, taču tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no grupas eksperimentālākajiem un inovatīvākajiem albumiem.

Vēsture un saturs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar albumu "Pop", U2 turpināja savus skanējuma eksperimentus, kas aizsākas jau dekādes sākumā ar "Achtung Baby" un "Zooropa". Albumā plaši izmantotas tā sauktās "ierakstu cilpas", programmēšana, ritma kombinēšana, samplēšana un smagi fanka deju ritmi.[1] Ģitārists The Edge albumu ir aprakstījis kā "tik tālu no U2, cik vien tas iespējams".[2] Pretēji albuma nosaukumam, no kura varētu sagaidīt gaišu un aktuālai popmūzikai raksturīgu skanējumu, tas ir tumšs un eksperimentāls.

Albuma ierakstīšana sākās 1996. gada sākumā un tā notika ar grūtībām, jo jau bija ieplānots albumam sekojošās "PopMart" koncertturnejas sākuma datums. Albumu iesākumā bija plānots izdot 1996. gada novembrī, taču mūzikas ierakstu veikalos tas nonāca tikai 1997. gada martā. Tas pamatīgi ierobežoja grupas mēģinājumu laiku koncerttūrei, kas ietekmēja turnejas pirmo koncertu kvalitāti.[3] Grupa ir atzinusi, ka viņi steidzās pabeigt albumu un ka atsevišķas dziesmas nav pabeigtas tā, kā gribētos. Piemēram, dziesmas "Last Night on Earth" vokālā partija tika ierakstīta tikai tajā dienā, kad albumu jau sūtīja iespiešanai.

Pēc tā izdošanas albums sasniedza 1. vietu 35. valstīs un saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes;[4] Žurnāls "Rolling Stone" ir atzinis, ka U2 ir "pieveikuši visas neskaidrības un radījuši vienu no savām labākajām mūzikām savas dzīves laikā."[5] Savukārt atsevišķa daļa fanu juta, ka albums ir liela vilšanās, un tā bija komerciāla izgāšanās pēc U2 standartiem.

Pēc albumam sekojošās "PopMart" tūres, grupa ir paudusi savu neapmierinātību ar albuma "Pop" gala rezultātu. Starp albuma vairāku singlu un grupas "The Best of 1990-2000" labāko dziesmu izlases (un vairākiem deju mūzikas remiksiem), grupa no jauna ierakstīja, remiksēja un pāraranžēja dziesmas "Discothèque", "If God Will Send His Angels", "Staring at the Sun", "Last Night on Earth", "Gone" un "Please".

Albumā "Pop" ir iekļauti vieni no grupas visu laiku izmisīgākajiem dziesmu tekstiem, piemēram, politiskajā dziesmā "Please" un apmātības pilnajā "Wake Up Dead Man". Bono par albumu ir teicis, ka tas sākas kā ballītē, bet beidzas bērēs, jo albuma noskaņojums pēc dažām pirmajām dziesmām kļūst pavisam nomākts. Katrai dziesmai ir savs unikāls skanējums un nozīme, kā ūdeņaini ģitāriskajā "Staring at the Sun", sirēnām gaudojošajā "Gone" vai bungu skaņām pārpilnajā "Miami". Neskatoties uz tā paviršo producēšanu, tas ir skaņām bagāts ieraksts. Tajā ir dzirdami arī dažādi mūzikas stili, kā, piemēram, transs dziesmā "Do You Feel Loved", tehno dziesmā "Mofo", un balādes skanējums "If You Wear That Velvet Dress".

Pēc albuma "Pop", U2 atgriezās pie daudz tradicionākas un konservatīvākas mūzikas ar savu 2000. gada albumu "All That You Can't Leave Behind". Tam sekojošajā "Elevation" koncertturnejā dziesmas no "Pop", kas reizēm tika iekļautas spēlējamo dziesmu sarakstos ("Discothèque", "Gone", "Please", "Staring at the Sun" un "Wake Up Dead Man") tika izpildītas relatīvi piezemētākās versijās. Vēl pēc dažiem gadiem sekojošajā "Vertigo" koncertturnejā dziesmas no "Pop" tika spēlētas vēl retāk; "Discothèque" tika divreiz spēleta tūres trešā posma sākumā, kā arī Bono dziesmas "Bullet the Blue Sky" laikā izmantoja ar atsevišķas rindiņas no dziesmas "Please".

2005. gadā žurnāls "Q" šī albuma dziesmu "Miami" ierindoja savā "desmit lielisku mākslinieku sliktāko dziesmu" sarakstā.

Dziesmu saraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

U2 mūzika, Bono un The Edge dziesmu teksti.

  1. "Discothèque" — 5:19
  2. "Do You Feel Loved" — 5:07
  3. "Mofo" — 5:46
  4. "If God Will Send His Angels" — 5:22
  5. "Staring at the Sun" — 4:36
  6. "Last Night on Earth" — 4:45
  7. "Gone" — 4:26
  8. "Miami" — 4:52
  9. "The Playboy Mansion" — 4:40
  10. "If You Wear That Velvet Dress" — 5:14
  11. "Please" — 5:10
  12. "Wake Up Dead Man" — 4:52

Japānas izdevuma versijā kā bonuss ir iekļauta arī 5:08 garā dziesma "Holy Joe" (Gulty mix), kas ir singla "Discothèque" B-puse. Malaizijas izdevumā ir iekļauta dziesmas "Wake Up Dead Man" cenzēta versija, kurā no dziesmas izņemts vārds "fucked", kas ir ļoti rets gadījums, kad U2 savā mūzikā ir izmantojusi rupjības.

Topu pozīcijas un pārdotās kopijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valsts Pozīcija Statuss Pārdotas kopijas
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 1 platīns [6] 300 000+
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 1 platīns 1 000 000+
Valsts karogs: Austrālija Austrālija 1 platīns [7] 70 000+
Valsts karogs: Austrija Austrija 1 platīns [8] 30 000+
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija zelts 50 000+
Valsts karogs: Francija Francija 1 platīns [9] 300 000+
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 3x platīns[10] 300 000+
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande zelts [11] 40 000+
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija 1 platīns 40,000+
Valsts karogs: Polija Polija zelts [12] 20 000+
Valsts karogs: Somija Somija 1 zelts [13] 32 952+
Valsts karogs: Šveice Šveice 1 platīns [14] 50 000+
Valsts karogs: Vācija Vācija zelts [15] 100 000+

Singli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Discothèque", "Staring at the Sun", "Last Night on Earth", "Please", "If God Will Send His Angels" un "Mofo" tika izdoti kā starptautiski singli (lielākais singlu skaits, ko grupa jebkad izdevusi no viena albuma).

Albuma pirmais singls "Discothèque" bija liels deju mūzikas sasniegums un guva labus panākumus ASV un Apvienotās Karalistes radiostacijās. Tas sasniedza pirmās vietas lielā daļā Eiropas valstu, tostarp Apvienotajā Karalistē, kur tas kļuva par trešo U2 nr. 1 dziesmu šajā valstī pēc "Desire" un "The Fly".

ASV "Discothèque" ir kļuvis par pagaidām vienīgo U2 singlu, kas pēc 1991. gada ir iekļuvis Billboard" top desmitniekā. Taču tas topā nepavadīja ilgu laiku. Sekojošie singli "Staring at the Sun" un "If God Will Send His Angels" ieguva diezgan plašus radiostaciju atskaņojuma laikus ASV.

"Please: Popheart Live EP", kurā ir iekļauti četri koncerta priekšnesumi no "PopMart" tūres, arī tika izdots lielākajā daļā pasaules. ASV šīs četras koncertu dziesmas tika izdotas singlā "Please", kopā ar pašas "Please" dziesmas oriģinālversiju.

Izpildītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesmākslinieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Bils Greiems, van Ūstena de Bēra. U2: The Complete Guide to their Music. Londona : Omnibus Press, 2004. 63.–64. lpp. lpp. ISBN 0-7119-9886-8.
  2. ↑ u2 biography - band bio from 1976 to the present
  3. ↑ «U2 Set to Re-Record Pop». contactmusic.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. martā. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
  4. ↑ «(U2 have) relaxed sufficiently to allow a certain funk into their music...». NME. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.; «U2 have not reinvented themselves so much as rediscovered themselves...». Sunday Times (UK). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
  5. ↑ "Rolling Stone Pop Review". Rolling Stone (756). 1997. g. marts.
  6. ↑ «BPI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. decembrī. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
  7. ↑ ARIA
  8. ↑ «IFPI Austria». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
  9. ↑ «Disque En France». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. janvārī. Skatīts: 2009. gada 26. maijā.
  10. ↑ «CRIA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 17. novembrī.
  11. ↑ «NVPI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 30. jūlijā.
  12. ↑ «ZPAV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 4. jūlijā.
  13. ↑ «IFPI Finland». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 3. februārī.
  14. ↑ IFPI Switzerland
  15. ↑ «IFPI Germany». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 2009. gada 28. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Pop" U2 Wanderer lapā, ar informāciju par dažādu izdevumu detaļām, vāka attēliem, dziesmu tekstiem u.c.
  • Dziesmu teksti


Studijas albumi
Izlases un EP
Koncertalbumi un citi projekti
Video un filmas
Saistītie raksti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pop_(albums)&oldid=4192267"