Priži

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Priži
Mazciems
Priži (Latvija)
Priži
Priži
Koordinātas: 56°31′38″N 25°48′33″E / 56.52722°N 25.80917°E / 56.52722; 25.80917Koordinātas: 56°31′38″N 25°48′33″E / 56.52722°N 25.80917°E / 56.52722; 25.80917
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krustpils novads
Pagasts Krustpils pagasts
Prizi 1885 (rakstos)
Iedzīvotāji (2009)[1]
 • kopā 53
Pasta nodaļa LV-5204 Priži

Priži ir mazciems Krustpils pagasta dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā pie ZvidzānuZeļķu ceļa, starp Zeļķiem rietumos un Zvidzāniem austrumos.

Ciema teritorijā atrodas Ķaupu jeb Prižu kapi, zemnieku saimniecības "Vīnkalni" eļļas spiestuve, kuras īpašnieks ir Andris Felss, J.Trokšas zemnieku saimniecība "Kalna Priži". Kā dabas objekti ir minami Daugava, kas plūst garām ciemam un tajā esošās Prikažu krāces pie ciema, Prižu krauja, kas ir brūkošs un stāvs Daugavas ielejas labā pamatkrasta posms pie Prižiem. Cauri ciemam no Rīgas-Daugavpils šosejas līdz Zeļķiem vijas Prižu Avēnija — asfaltēts ceļš, uz kura norisinās arī dažādas aktivitātes un tiek svinēti svētki.

Ciema rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Priži radies vēl Krievijas Impērijas laikā, kad kāds latviešu valodu nezinošs rakstvedis tādā veidā uzrakstījis vārdu "priedes", apzīmējot sādžu. Pirmo reizi Priži kā sādža Prizi rakstos minēta 1885. gadā.[2] 1897. gadā Prižu sādžā dzīvojuši 8 māju saimnieki, kuru saimju locekļi galvenokārt bijuši plostnieki — 10 cilvēki, ārpus šī amata bijis arī galdnieks, mežsargs. 1906. gadā Prižu zemes platība bijusi 91 desetīna ar sešām sētām, kurās dzīvojuši 43 iedzīvotāji. 1935. gadā dzīvojuši 11 saimnieki ar savām saimēm. 1943. gadā bijušas 11 sētas ar 46 cilvēkiem. 2009. gadā Prižos dzīvojuši 53 iedzīvotāji šādās mājās: Akācijas, Avotkalni, Bites, Daugavkrasti, Daugavlejas, Eži, Kalna Priži, Kalnāres, Kalnarozes, Krāces, Krastkalni, Krastmalas, Kraujas, Priži, Priži I, Samtenes, Silavas un Vīnkalni.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.vietvardi.lgia.gov.lv
  2. Dreimanis P. "Krustpils vietvārdi". Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 3. rakstu krājums, 1885. 45.lpp.
  3. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 200.-211.lpp