Spuņģēni
Spuņģēni | |
---|---|
Vidējciems | |
Spuņģēnu pagasta valdes un kultūras nams. | |
Koordinātas: 56°32′33″N 25°49′02″E / 56.54250°N 25.81722°EKoordinātas: 56°32′33″N 25°49′02″E / 56.54250°N 25.81722°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Jēkabpils novads |
Pagasts | Krustpils pagasts |
Spungani | 1885 (rakstos) |
Platība | |
• Kopējā | 0,515 km2 |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 202 |
Pasta nodaļa | LV-5204 Spuņģeni |
Spuņģēni (arī Spuņgāni, kļūdaini — Spungēni) ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Krustpils pagastā, pagasta administratīvais un kultūras centrs. Izvietojies pagasta dienvidrietumu daļā Kārklupītes krastos, abpus Rīgas—Daugavpils šosejai (A6) aptuveni 2,2 km no Jēkabpils pilsētas robežas.
Ciema teritorijā atrodas arheoloģiskais piemineklis — Spunģēnu Mantas kalniņš.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi Spuņģeni kā sādža Spungani rakstos minētas 1885. gadā.[3] Pēc tautas skaitīšanas datiem 1897. gadā sādžā bijuši deviņi turīgi saimnieki, jo četrām mājās bijušas kalpones. Sādžā bijis kalējs, galdnieks, zvejnieks, divi plostnieki. Pēc Vitebskas guberņas apdzīvoto vietu saraksta 1906. gadā sādžai zemes platība bijusi 158 desetīnas ar astoņām sētām, kurās dzīvojuši 52 ļaudis. Vēl atsevišķi minēta 1 sēta bez zemes īpašuma ar 6 iedzīvotājiem. 1935. gada tautas skaitīšana parāda, ka bijuši 8 māju saimnieki ar 26 cilvēkiem. 1943. gadā arī bijušas astoņas sētas. No 1943. gadā minētām mājām līdz mūsu dienām saglabājušās sešas, visās dzīvo mantinieki.
Apbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciema pašreizējais veidols tapa galvenokārt padomju varas gados, apbūvējot veco Spuņģēnu ciemu. Ciema dzīvojamā apbūve izvietota divās vietās. Lielākais masīvs izkārtojies uz austrumiem no vecā ciema līdz Rīgas—Krustpils dzelzceļam. Masīvā atrodas trīs daudzdzīvokļu mājas, pārdesmit privātmājas, Šeit darbojas arī veikals, bibliotēka un medicīnas pakalpojumu centrs. Otrs dzīvojamais rajons izkārtojies Rīgas—Daugavpils ceļa labajā pusē, kur individuālā apbūve grupējas vienas ielas abās pusēs.
Ciema dienvidu pusē, Rīgas—Daugavpils šosejas kreisajā pusē atrodas vienā namā pagasta pārvaldes nams un kultūras nams, kas tika uzcelts padomju varas gados kā kolhoza "Ļeņina karogs" valdes ēka un klubs. Mūsdienās telpas šajā namā ir rekonstruētas. 2008. gadā blakus kultūras namam tika uzbūvēta 800 m2 liela sporta zāle. Pretī kultūras namam šosejas pretējā pusē atrodas veikala un ēdnīcas ēkas, kas pašlaik netiek izmantotas. Tālāk, uz Jēkabpils pusi atrodas motelis un kafejnīca "Sapnis".
Vienu kilometru Rīgas virzienā no kantora ēkas Rīgas—Daugavpils ceļa kreisajā pusē atrodas smago automašīnu tehniskās apkopes servisa centrs. Šī apbūve tika celta arī padomju varas gados kā kolhoza mehāniskās darbnīcas un dispečeru dienests.
2009. gadā Spuņģēnos bija šādas mājas: Ādami, Āmuri, Atmiņas, Āveskalni, Ceriņi, Čāpuļi, Dailes, Dārtas, Daugavieši, Dunduri, Dzintari, Griezes, Ieviņas, Irši, Jaunsētas, Jaunsidrabiņi, Kalmes, Kalmītes, Kastaņas, Ķirši, Lazdas, Marijas, Meijas, Mežarasas, Mežsētas, Oliņi, Ozoliņi, Ozolzīles, Pūpoli, Rozīši, Rudzīši, Sapnis, Sarmas, Smilgas, Spungēni 1, Spungēni 2, Spungēni 3, Spungēni 7, Spungēni 13, Spungēni 14, Spungēni 20, Spungēni Daugava, Stradi, Strazdiņi, Tūjas, Vējkalni, Veldzes, Vijas, Vītoli un Zvani. [4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Avots: 1897-1972[5] 2000-2023[6] |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Spuņģēniem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2346&p_back=0**
- ↑ Dreimanis P. "Krustpils vietvārdi". Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 3. rakstu krājums, 1885. 45.lpp.
- ↑ Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 236.-240.lpp.
- ↑ Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 239.lpp.
- ↑ «geo.stat.gov.lv». Skatīts: 2023. gada 31. augustā.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |