Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis

Prinča heraldiskais kronis

Princis, arī firsts (vācu: Prinz, cēlies no senfranču: prince, cēlies no latīņu: princeps — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem. Sieviešu dzimtē — princese (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes).

Sākotnēji, senajā Romā — pirmais no senatoriem, kurš izsakās par konsula uzdoto jautājumu (princeps senatus). Imperators Oktaviāns augusts (63. gads p.m.ē. — 14. gads m.ē.), kāpjot tronī, pieņēma šo titulu, monarhijas apstākļos formāli saglabājot republikas vīziju, tādējādi padarot to par monarha titulu, kāds tas ieviesās viduslaiku Eiropā.

Titula lietojums

Kūrfirsta kronis viduslaikos

Kūrfirsta kronis jaunajos laikos

Dažkārt šo titulu piešķir monarhu laulātajiem draugiem vai troņmantniekiem, lai uzsvērtu to "pirmais starp līdzīgiem" statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis Džordžs VI titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces Elizabetes vīru Edinburgas hercogu Filipu. Eiropā ar jēdzienu "princis" bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piemēram, Nikolo Makjavelli darbs "Valdnieks" oriģinālā ir Il Principe).

Kaut arī vācu vārds Fürst (t.i. "pirmais") viduslaikos ir izveidojies no latīņu vārda princeps, tomēr vācu zemēs no monarhu dinastijā dzimušo titula princis (Prinz) tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls firsts (Fürst). Piemēram, Monako principāta (Principauté de Monaco) valdnieks ir princis, bet Lihtenšteinas (Fürstentum Liechtenstein) monarhs ir firsts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Princis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)