Prospērs Merimē (franču: Prosper Mérimée, dzimis 1803. gada 28. septembrī, miris 1870. gada 23. septembrī) bija ievērojams franču rakstnieks prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs, arī arheologs un vēsturnieks.
Merimē daiļradei raksturīgs misticisms, vēsturiskas tēmas. Viņš ietekmējies no Valtera Skota vēsturiskās literatūras un Aleksandra Puškina dramaturģijas.
Merimē dzimis Parīzē, studējis jurisprudenci un grieķu, spāņu, angļu un krievu valodu.
1830. gadā viņš sadraudzējās ar Montiho grāfieni no Spānijas. Kad grāfienes meita Eiženija de Montiho (iespējams, ka viņa bija Merimē meita) kļuva par Francijas imperatora Napoleona III sievu, viņu iecēla par senatoru.