Psihedēliskā pieredze

Par psihedēlisko pieredzi modernajā psihofarmakoloģijas zinātnē un dažādos filozofiskos, psiholoģiskos, neiroloģiskos un reliģiskos diskursos dēvē apziņas stāvokli, ko izraisa daudzi halucinogēni un empatogēni, ir īpaši psihedēliskās vielas.

Psihedēliskā pieredze, līdzīgi kā esības īpašo stāvokļu citi ontoloģiski priekšstati (apskaidrība, reliģiskā pieredze utt.), ir uzskatīta par vārdiskā ziņā neaprakstāmu, bet esošu sajūtu un pieredzes līmenī. Galvenais prāta motīvs psihedēliskajā pieredzē ir lietu kopesamība un neierobežotība, kas rada priekšstatus par visa Visumā esošā vienotu veselumu. To var salīdzinoši pretstatīt ar citiem metafiziskiem, garīgiem un reliģiskiem konceptiem Rietumu filozofijā kā ataraksiju, monādu, gnosis, kenosis, reliģisko transcendenci utt. un orientālajā filozofijā kā mahamudru, nirvānu, kosmisko apziņu, mokšu, šunjatu utt.

Psihedēliskā pieredze sarunvalodā tiek dēvēta par tripu jeb ceļojumu. Nepatīkamu psihedēlisko pieredzi dēvē par slikto ceļojumu (angļu: bad trip). Sliktajam ceļojumam ir raksturīgas nepatīkamas psiholoģiskās reakcijas kā nomāktība, disforija un panika.

Par tripu/ceļojumu gan mēdz dēvēt arī jebkuru citu halucinogēnu, kam nav raksturīga psihedēliska pieredze, piemēram, fenciklidīna un sarkanās mušmires, izraisīto apziņas stāvokli.

Mūsdienās psihedēlisko pieredzi pēta Psihedēlisko pētījumu starpdisciplinārā asociācija (MAPS), Heftera pētījumu institūts un Beklija fonds.

Psihedēliskās pieredzes līmeņi

The Vaults of Erowid apraksta psihedēlisko pieredzi, kam par pamatu ir Timotija Līrija The Psychedelic Experience: A Manual Based on the Tibetan Book of the Dead. Tiek noteikti pieci psihedēliskās pieredzes līmeņi.

1. līmenis

Viegli īstermiņa atmiņas un laika uztveres traucējumi. Smadzeņu labās/kreisās puslodes sakaru izmaiņas: samazinās loģiskā domāšana un kultūras normu izjūta, paaugstinās iztēle un radošā domāšana. Vērojams uztveres spēju pieaugums: krāsas izskatās košākas, tiek vairāk izšķirti kontrasti un krāsu toņi, mūzika izklausās dzidrāka un dziļāka. Mazinās agresivitāte un dusmas.

Sasniedzams ar vidējām marihuānas un MDMA devām, ļoti zemām psilocibīna sēņu devām.

2. līmenis

Sāk parādīt vizualizācijas. Apkārtējās vides priekšmeti sāk kustēties, elpot. Aizverot acis, sāk parādīties krāsaini, divdimensionāli veidoli. Līdz ar smadzeņu dabisko uztveres robežu zudumu, bezgalīgi pieaug abstraktās domāšanas spējas. Domāšana kļūst neskaidra un neparasti filozofiska un retrospektīva. Emocijas saasinās: var parādīties spēcīga ekstāze vai bailes par mazbūtiskām lietām. Eksistenciālā līmenī cilvēks it kā nokļūst atpakaļ agrā bērnībā. Zūd agresivitāte un dusmas, bet parādās dziļa empātijas un prieka izjūta pret apkārtējo un citiem.

Sasniedzams ar ļoti augstām marihuānas devām, zemām līdz vidējām psilocibīna sēņu un zemām LSD devām.

3. līmenis

Manāmas vizualizācijas arī ar atvērtām acīm. Apkārtējās vides priekšmeti sāk liekties un vīties. Kaleidoskopiski raksti un vizualizācijas veidojas uz sienām, cilvēku sejām utt. Vizualizācijas ar aizvērtām acīm kļūst trīsdimensionālas, sāk parādīties nelielas neabstraktas vizualizācijas kā augu un būtņu veidoli vai tekoši strauti. Parādās sinestēzija un maņu apjukums. Jūtami laika uztveres traucējumi, laiks sāk iziet no robežām, "bezgalības" brīži. Mazinās ķermeņa pārvietošanās spējas (mazinās griba pārvietoties un ir viegla dezorientācija telpā).

Sasniedzams ar vidējām psilocibīna sēņu un LSD devām.

4. līmenis

Manāmas halucinācijas. Apkārtējās vides priekšmeti sāk pārveidoties. Veidojas organiskas, visbiežāk, dabas motīvu vizualizācijas: plaukstoši ziedi un lapas, izstiepušās sēnes, cilvēku, dzīvnieku un dažādu pārdabisku būtņu figūras un sejas, avoti un strauti, dažādu primitīvo civilizāciju - acteku, maiju, Ziemeļamerikas indiāņu, afrikāņu — vizuālās kultūras motīvi. Cilvēka "ego" zudums vai pavairošanās. Cilvēka esības daļēja saplūšana ar apkārtējo pasauli. Transpersonalitāte — cilvēkam sāk šķist, ka viņš un citi cilvēki ir viens vesels un tas pats. Apkārtējās lietas telepātiski sāk sarunāties ar cilvēku. Dažādu maņu, domāšanas un emociju dublēšanās un pavairošanās un vienlaicīga esība, saplūšana. Pārdabiska uztvere. Viegls realitātes zudums, laiks zaudē nozīmi. Rodas sajūta, ka šī realitāte ir augstāka par nomodā esošo realitāti (līdzīgi kā nomoda stāvoklis ir augstāks par sapni). Parādās telpas bezgalības izpratne (pretstatā telpas robežas, "kvadrāta" izpratnei normālajā nomoda stāvoklī). Ļoti grūti pārvietoties, spēcīga dezorientācija. Ārpusķermeņa pieredze un ekstrasensori fenomeni. Var būt spēcīga kāda augstāka vai trešā spēka (piemēram, Dieva) esamības izjušana.

Sasniedzams ar augstām psilocibīna sēņu un vidējām līdz augstām LSD devām.

5. līmenis

Pilnīgs realitātes zudums. Apziņa un sajūtas pārtrauc funkcionēt normālajā stāvoklī. Pilnīgs "ego" zudums (eksistenciālā nāve). Cilvēks saplūst ar visu un tukšumu, Dievu, dabu, visa Visuma kopējo apziņu utt. Šis līmenis, atšķirībā no iepriekšējiem līmeņiem, ir atšķirīgs un neizskaidrojams, jo reālais visums ar tajā esošajām atsevišķajām, izšķirīgajām lietām, ko cilvēks uztver normālā stāvoklī, pilnībā pārstāj eksistēt. Ir neierobežotas bezgalības un visa iespējamības izjūta, iepriekš normālajā pasaulē esošās fizikālās pamatparādības — sākums un beigas, pilnība un tukšums, iekšiene un āriene utt. — šķiet mākslīgas, tām nav jēgas un tās vairs neeksistē.

Sasniedzams ar vidējām DMT devām un ļoti augstām psilocibīna sēņu un LSD devām.

Skatīt arī

• Apziņa un mainīgie apziņas stāvokļi
• Enteogēni
• Meditācija
• Psihedēlija
• Psihoterapija