Purva atālene
Purva atālene Parnassia palustris L. | |
---|---|
Purva atālene (Parnassia palustris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Celastras |
Dzimta | Atāleņu dzimta (Parnassiaceae) |
Ģints | Atālenes (Parnassia) |
Suga | Purva atālene (P. palustris) |
Purva atālene Vikikrātuvē |
Purva atālene (Parnassia palustris) ir daudzgadīgs 10—40 cm augsts atāleņu dzimtas lakstaugs ar vienu vai nedaudziem stumbriem, īsu sakneni un bārkšsaknēm. Bieži sastopams mitrās, purvainās pļavās. Stumbrs vienkāršs, kails, ar vienu sēdošu, veselu, olveidīgu, skaujošu lapu, kas atrodas gandrīz stumbra vidū. Pārējās lapas rozetē, ovālas, ar sirdsveida pamatu, apmēram 4 cm garas un 3 cm platas, ar kātu; dzīslojums lokveida. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedi pa vienam stumbra galotnē. Kauss līdz pamatam dalīts 5 daļās, divas reizes īsāks par vainagu, kauslapas strupi nosmailotas. Vainaglapas 5, brīvas, 0,5 - 1,5 cm garas, plati olveidīgas, baltas, ar daudzām (5 - 17) dzelteni zaļām vai brūnganām dzīslām. Putekšņlapas 5, zaļgani dzeltenas, vēdekļveidīgi sašķeltas dažāda garuma pavedienveidīgās daļās. Sēklotne augšēja, balta vai iesārta, ar violetiem punktiņiem. Drīksnas 4, sēdošas. Auglis — viencirkņa pogaļa, atveras augšdaļā ar 4 zobiņiem. Sēklas brūnas, ļoti sīkas. Satur rūgtas, aromātiskas vielas.
Tautas medicīnā lakstus un saknes lieto sirds slimību (īpaši neirožu) ārstēšanai, pret galvas sāpēm un epileptiskiem krampjiem, kā diurētisku līdzekli un gremošanas trakta darbības traucējumu gadījumos. Ārīgi lieto acu kompresēm.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Purva atālene |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |