Pļavas ķimene
Pļavas ķimene Carum carvi L. | |
---|---|
Pļavas ķimene (Carum carvi) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Apiales |
Dzimta | Čemurziežu dzimta (Umbeliferae) |
Suga | Pļavas ķimene |
Pļavas ķimene Vikikrātuvē |
Pļavas ķimene jeb parastā ķimene (latīņu: Carum carvi L.) ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Pirmajā gadā tai attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā izaug 30—80 cm augsts, stāvs, zarains stumbrs. Lapas pamīšus, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar makstīm, kurām ir pielapēm līdzīgas, šķeltas plūksnas. Ziedi sīki, sakopoti saliktos čemuros, vīkala vai vīkaliņa nav. Vainaglapas baltas vai rožainas. Zied jūnijā, jūlijā. Ķimeņu augļi ir eliptiski skaldeņi ar gareniskām ribām, viegli atdalās no augļneša. Visas auga daļas, paberzējot pirkstos, var sajust raksturīgu smaržu. Ķimenes aug pļavās, zālājos, krūmājos, ceļmalās. Kultivē. Latvijā sastopamas bieži. Vispārējā izplatība: no Vidusjūras kalnu rajoniem līdz boreālajai zonai Eiropā un Sibīrijā.
Ķimeņu augļi satur ēterisko eļļu (3—7%), kuras daudzums atkarīgs no augu augšanas apstākļiem un augu nogatavošanās pakāpes. Šīs eļļas galvenā sastāvviela ir D-karvons (50—60%), bez tam vēl ir D-limonēns, karveols, dihidrokarvons un citi terpēnu atvasinājumi. Bez ēteriskās eļļas augos ir arī eļļa (14—22%), olbaltumvielas (20—23%), flavonoīdi, miecvielas u.c.
Latvijā ķimenes tiek izmantotas tautas medicīnā. Kā populāra garšviela tā pievienojama tradicionālajiem ēdieniem — rudzu maizei, Jāņu sieram, speķa pīrāgiem, skābētiem kāpostiem, dažādiem marinējumiem un žāvējumiem, arī konditorejas izstrādājumiem (piem. ķimeņmaizītēm). Ar ķimenēm gatavo uzlējumus un liķierus, kurus sauc par ķimeļiem (piemēram, Allažu ķimelis).
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pētersone A., Birkmane K. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, 1980.
- Priedītis N. Latvijas augi. Rīga, 2014.
- Rothmaler. Exkursionsflora. Berlin, 1976.