Rēzekne (upe)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rēzeknes upe)
Šis raksts ir par upi Latgalē. Par citām jēdziena Rēzekne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rēzekne
Rēzeknes upe Rēzeknē
Rēzeknes upe Rēzeknē
Rēzekne (upe) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Rāznas ezers
56°19′40″N 27°30′28″E / 56.32778°N 27.50778°E / 56.32778; 27.50778
Ieteka Lubāns
56°46′33″N 26°56′19″E / 56.77583°N 26.93861°E / 56.77583; 26.93861Koordinātas: 56°46′33″N 26°56′19″E / 56.77583°N 26.93861°E / 56.77583; 26.93861
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 116 km
Iztekas augstums 163,3 m
Ietekas augstums 92,1 m
Kritums 71 m  
Gada notece 0,2 km³ 
Baseina platība 2025,7 km² 
Galvenās pietekas Malta
Rēzekne Vikikrātuvē

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā.[1] Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteka regulēta ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Baseina augšdaļā pietece galvenokārt no ezeriem, lejtecē - no purviem. Augštecē un vidustecē upe līkumo starp morēnu pauguriem, ieleja trapecveidīga, purvainās vietās neizteikta. Krasti visā garumā gleznaini, apauguši ar kokiem un krūmiem. Tek cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes vidustece, sākot no Stoļerovas, veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. No Rēzeknes pilsētas līdz Subinaitei tek pa Rēzeknes senleju. Lejtece lejpus Murāniem regulēta. Kreisajā krastā izvietoti zivju dīķi, ko uzpilda no Maltas, bet ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas—Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti (agrākā baseina platība 1160 km²). No Žogotām līdz Lubānam upe ir iedambēta, lejpus kanālam tās dziļums sasniedz 7 m.

Upe stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Dominē niedres, meldri, glīvenes un elodejas. Upe bagāta zivīm: līdakas, zandarti, raudas, ālanti, plauži, zuši, karpas. Visā garumā izmantojama ūdentūrismam. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stoļerova, Rēzekne, Sakstagals, Rikava. Upi šķērso autoceļi A12, A13, P55 un Daugavpils—Pitalovas dzelzceļš.

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreisās:
Reva
Geikinu strauts
Vagaļu strauts
Kovšupe
Rodupe
Čečora
Malta
km
9
12
8
10
10
19
105
Labās:
Pārtava
Ancovas strauts
Križutu grāvis
Taudejāņu strauts
Liužanka
Sūļupe
km
10
5
12
13
26
14

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.