Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Rīga)
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Hipokrāta iela 2, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°58′N 24°14′E / 56.967°N 24.233°E / 56.967; 24.233Koordinātas: 56°58′N 24°14′E / 56.967°N 24.233°E / 56.967; 24.233
Organizācija
Slimnīcas veids Daudzprofila iestāde
Pakalpojumi
Gultas 2338
Vēsture
Atvērta 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979.gadā Rīgas 7. kliniskā slimnīca Gaiļezers")
Saites
Mājaslapa www.aslimnica.lv

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām. Tā ir daudzprofilu ārstniecības iestāde Rīgā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai.

Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri: „Gaiļezers”, „Latvijas Onkoloģijas centrs”, „Biķernieki”, „Latvijas Infektoloģijas centrs” un „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kā arī Patoloģijas centrs.[1] Stacionārs „Linezers” kopš 2016. gada ir slēgts.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca tika izveidota 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras.

Slimnīcas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vēsture sākas no 1979.gada 2.martā, kad Rīgā tika atklāts tolaik vismodernākāis stacionārs -- Rīgas 7. kliniskā slimnīca "Gaiļezers”. Pirmais slimnīcas vadītājs bija Jānis Prombergs.

Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, 2. -- 480. No sākuma tā tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Tās telpas paredzētas ārstniecības, zinātnes un izglītības darbam, ka arī mācību bāzei topošajiem medicīnas darbiniekiem.

„Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī bijušajā PSRS un pat pirmo reizi pasaulē, ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas Latvijas PSR izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā tika atklāti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.

Daudzi „Gaiļezera” darbinieki saņēmuši augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Vairāki slimnīcas darbinieki apbalvoti ar šā ordeņa goda zīmi.

Šobrīd stacionārs „Gaiļezers” ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu.

Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti un veidojot „Gaiļezeru” arī kā zinātnes centru.

Kopš 2008.gada 1.augusta stacionārs "Gaiļezers" ir viens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem[2].

2019. gadā ārstniecībai tika slēgta puse stacionāra Gaiļezers (1.korpuss), lai paveikt remontu, kura šeit nebija no būvniecības laika. Remonts maksās 13 mlj. eiro un tiks pabeigts 2020.g. jūīlijā[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]