Jānis Prombergs

Jānis Hermanis Prombergs (1927—1993) bija latviešu veselības aprūpes organizators, Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" pirmais galvenais ārsts (1979—1988).

Dzīvesgājums

Dzimis 1927. gada 7. maijā Vecmīlgrāvī strādnieka Bernharda un Martas Prombergu ģimenē. Mācījās A. Dombrovska Rīgas 29. pamatskolā (1934—1941), tad Rīgas pilsētas V. Olava komercskolā (1941—1944). 1944. gadā 17 gadus veco Prombergu iesauca karadienestā Vērmahta gaisa spēku izpalīgos, bet pēc tam, kad Sarkanā armija atkal okupēja Latviju, viņu 1945. gadā ielodzīja filtrācijas nometnē Tulas apgabalā.^[1]

Pēc atgriešanās Rīgā Prombergs turpināja mācības Rīgas 23. vakara vidusskolā (1946—1948) un studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas veterinārmedicīnas fakultātē, tad Latvijas Valsts Universitātes medicīnas fakultātē. Pēc ārsta grāda iegūšanas viņš strādāja par ķirurgu un Neretas rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju (1954—1956), 1956. gadā iestājās PSKP.^[2] 1957. gadā Prombergs kļuva par Cēsu rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju un 1958. gadā par Cēsu centrālās slimnīcas galveno ārstu. 1959. gadā Pombergu iecēla par Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministra pirmo vietnieku, bet nacionālkomunistu vajāšanu dēļ^[1] viņu pēc neilga laika pārcēla darbā par Rīgas rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju, tad par Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieku (1961), Rīgas 4. poliklīnikas galveno ārstu (1962), Rīgas pilsētas 6. apvienotās slimnīcas galveno ārstu (1967—1971).

1971. gadā Prombergu iecēla par Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas celtniecības direktoru, 1973. gadā par Sanitāri epidemioloģiskās stacijas galveno ārstu un viņš vadīja stacijas ēkas būvi Klijānu ielā. 1975. gadā Prombergs atkal kļuva par Rīgas 7. slimnīcas celtniecības direktoru, bet pēc tās pabeigšanas 1979. gadā viņu iecēla par slimnīcas galveno ārstu.^[1]

Atmodas kustības laikā 1988. gadā Prombergs kļuva Latvijas Tautas frontes biedru, viņu iecēla par vēl ceļamā “Gaiļezera” dzemdību nama galveno ārstu, tomēr būvniecību pārtrauca un 1992. gadā viņš pensionējās. Miris 1993. gada 9. septembrī Stopiņos, apglabāts Rīgas Meža kapos.^[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi

Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1980)
PSRS Ministru padomes prēmija (1985)

Literatūra

Edvīns Platkājis, Arnis Vīksna. Ārsts un celtnieks Jānis Prombergs. Rīga: BOSIA Klīniskā slimnīca "Gaiļezers", 2002. — 251 lpp.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē
↑ Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984.

[100_personas-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē

[2] Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984.

[1]

[2]