Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
A1 korpuss (2017)
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta	Pilsoņu iela 13, Rīga, Latvija
Koordinātas	56°55′54″N 24°03′54″E
Organizācija
Slimnīcas veids	Universitātes slimnīca
Piesaistītā universitāte	Medicīnas fakultāte, Latvijas Universitāte Rīgas Stradiņa universitāte
Ārstniecība
Neatliekamās palīdzības nodaļa	Ir (24/7)
Gultu skaits	840
Vēsture
Atvērta	1910
Saites
Mājaslapa	stradini.lv

Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010)

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999. gada ir universitātes slimnīca jeb V līmeņa slimnīca, kas atrodas Pilsoņu ielā 13 Āgenskalna apkaimē Rīgā. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.

Nosaukums

Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada

Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet vācu okupācijas laikā līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un Vērmahta kara slimnīcu, 1944. gada rudenī Latvijas PSR varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja Paula Stradiņa nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.

Vēsture

Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve (Nikolaja Bodes projektētā ēka)

Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012)

Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā Āgenskalnā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora Paula Klemma ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.

Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas Impērijas Sarkanā Krusta lazareti, tajā ārstēja arī Ķekavas kaujās un Ziemassvētku kaujās ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc Rīgas operācijas 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc Brestļitovskas miera līguma 1918. gada pavasarī. Latvijas brīvības cīņu laikā LSPR valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet Ulmaņa Pagaidu valdība sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc Bermontiādes beigām 1919. gada beigās apturēja.

Slimnīcas direktors Oskars Voits 1920. gadā sāka pārrunas ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās Rīgas Skolotāju institūts (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz Cēsīm.

1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja Paulu Stradiņu, kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu.

1939. gadā pēc arhitekta Nikolaja Bodes projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Jau pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, Otrā pasaules kara laikā slimnieku palātas bija iekārtotas ēkas pirmajos stāvos, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas veiktās bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.

1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās. Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem.

Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".

2013. gada augustā PSKUS 32. korpusā skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m² platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva Neatliekamās Medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes evakuēja 170 pacientus.

Jaunbūve

Nožogotā A korpusa būves vieta (2013)

A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā)

2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs par slimnīcas kompleksa attīstību, kurā uzvarēja somu arhitektu birojs JKMM Architects. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".

Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.

A1 korpuss

2013. gada februārī tika parakstīts līgums ar piegādātāju apvienību SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu. Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā. Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam. Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam. Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.

Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā radioloģija, laboratorija, otorinolaringoloģijas un uroloģijas nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika (nefroloģijas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).

A2 korpuss

2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.

Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro. 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja Eiropas Komisija. Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro. Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro nolēma slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro. Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānoja piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.

2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas aplēsa vairāk kā 140 miljoni eiro, paredzot, ka lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī. 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.

2022. gada augustā PSKUS parakstīja papildvienošanos par būvdarbu termiņa pagarināšanu no 30 uz 32 mēnešiem saistībā ar jumta būvizstrādājumu piegāžu traucējumiem Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Taču pirms kārtējās tikšanās ar SIA "Velve" pārstāvjiem 20. decembrī slimnīcas vadība paziņoja, ka būvdarbu veicējs iesniedzis pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasījis būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023. gada beigām. 2023. gada 22. martā PSKUS noslēdza vienošanos ar SIA “Velve” par būvdarbu turpināšanu, paredzot būvdarbu līguma summas palielinājumu par 20,7 miljoniem EUR (14%) un būvdarbu līguma termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. jūnijam. Ministru kabinetam iesniegtajā informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka būves neprognozējamais sadārdzinājums ir 16,3 miljoni eiro. 2023. gada 5. oktobrī PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, VM valsts sekretāra amata pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību, tāpēc pastāv risks, ka uz 2023. gada 31. decembri ir identificējama ES finansējuma neapgūšana — apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

2024. gada janvārī SIA "Velve" paziņoja, ka nodot projektu līdz 1. jūnijam tai ir neiespējami. Kad slimnīca paziņoja, ka būvniecības līgumu izbeigs 13. februārī, "Velve" pauda gatavību uzņemties izlabot trūkumus un piedāvāja objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, neprasot papildu finanses. 2024. gada februārī bijušie PSKUS valdes locekļi Rinalds Muciņš, Agra Melne, Jānis Naglis un Ilze Kreicberga iesniedza prasības pieteikumu tiesā par viņu atsaukšanas pamatotību un saistību izpildi. 7. maijā SIA "Velve" sāka tiesiskās aizsardzības procesu, ar mērķi pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumam "Velve" būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar slimnīcu. 5. jūnijā kļuva zināms, ka PSKUS iesniegusi tiesā pirmo prasību, lai no SIA "Velve" piedzītu zaudējumus, kas radušies, būvniekam rīkojoties prettiesiski un nepildot noslēgto līgumu.

Slimnīca plānoja līdz 2024. gada nogalei pabeigt jaunā līguma noslēgšanu, 2025. gadā sākt būvdarbus un pabeigt tos līdz 2026. gada beigām. 2024. gada augusta beigās slimnīca noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "P un S būvniecība" par vairāk nekā 7 miljoni eiro jaunā korpusa neatliekamajiem būvdarbiem, kas jāpaveic līdz 2025. gada februārim.

B korpuss

2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.

2021. gada 7. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.—2027. gada plānošanas perioda.

B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.

15. korpusa moduļu būves

Sākot ar 2021. gadu, slimnīcas teritorijas 15. korpusa 1. stāva līmenī tika uzstādītas 72 moduļu būves, kuras paredzētas infekciozo pacietu izolācijai un Neatliekamā medicīnas centra vajadzībām, lai papildinātu gultas vietas par 40 un izveidotu 3 jaunas operāciju zāles un pēcoperāciju palātas. Tās iedalītas divos blokos — NMC daļā, kas aizņem 1167 m2 un operāciju daļā, kas aizņem 644 m2. Projekts finansēts no valsts budžeta līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".

Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būvi plānots nojaukt.

Vēsturisko ēku atjaunošana

2024. gada 11. martā slimnīca izsludināja atklātu konkursu 1910. gadā celto vēsturisko ēku (24., 25. korpusu) pārbūvei, plānojot attīstīt paliatīvo aprūpi, ārstniecības pakalpojumus pacientiem ar hroniskām un geriatriskām slimībām, kā arī rehabilitācijas pakalpojumus ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionārajiem pacientiem. Atjaunošanu plānoja līdz 2026. gada martam finansēt ar Atveseļošanas fonda atbalstu vairāk nekā 30,6 miljonu eiro apmērā.

Nodaļas

Slimnīcas teritorijas nodaļas

A kvartāls

• Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa)
• Diagnostiskās radioloģijas institūts
• Endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa)
• Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa)
• Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa)
• Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa)
• Pacientu plānveida uzņemšana
• Peritoneālās dialīzes nodala
• Poliklīnika
• Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala
• Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa)

B kvartāls

• Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa)
• Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa)
• Aroda un radiācijas medicīnas centrs
• Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa)
• Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa)
• Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss)
• Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa)
• Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa)
• Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa)
• Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa)
• Invazīvās aritmoloģijas bloks
• Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa)
• Invazīvās kardioloģijas laboratorija
• Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa)
• Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa
• Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa)
• Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa)
• Multiplās sklerozes centrs
• Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa)
• Neatliekamās medicīnas centrs (NMC)
• Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa)
• Patoloģijas institūts
• Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa)
• Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa)
• Poliklīnika
• Reto slimību kabinets
• Scintigrāfija
• Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa)
• Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa)
• Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa)
• Šūnu transplantācijas nodaļa

C kvartāls

• Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa)
• Acu slimību nodaļa (1.nodaļa)
• Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa)
• Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa)
• Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests
• Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa)
• Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa)
• Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa
• Krūts slimību centrs
• Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa)
• Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa)
• Lāzeroftalmoloģijas nodaļa
• Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa
• Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa)
• Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa)
• Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa)
• Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets
• Redzes kontaktkorekcijas laboratorija
• Zinātniskais institūts

D kvartāls

• Iepirkumu daļa
• Informācijas centrs
• Komunikācijas daļa
• Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa)
• Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa
• Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa)
• Personāla vadības dala
• Staru terapijas kabinets
• Valde

15. korpuss (Nikolajs Bode, 1939)

Organizācija

Padome

VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" pagaidu padome sastāv no 3 locekļiem, kurus ārkārtas dalībnieku sapulcē iecēla 2023. gada 5. oktobrī.

• Normunds Staņēvičs (atbildība par PSKUS attīstības projektu pārvaldību)
• Pēteris Stradiņš (ārstniecības jautājumu pārvaldība)
• Iluta Riekstiņa (finanšu un būvniecības procesu pārvaldība)

Valde

2023. gada 27. oktobrī PSKUS padome iecēla slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu:

• pagaidu valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis
• valdes locekļi
  • Džineta Heinrihsone
  • Ģirts Ansons

Galerija

Senā slimnīcas daļa

• 
  Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910)
• 
  Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas
• 
  Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914)
• 
  Rīgas pilsētas 2. slimnīca (pēc 1920)
• 
  Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī
• 
  Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944)

Attēli no 2015. gada.

• 
  Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas
• 
  Rīgas pilsētas ģerbonis virs senās ieejas
• 
  Liepu aleja
• 
  Senās Šmēlinga biroja projektētās ēkas
• 
  Senās Šmēlinga biroja projektētās ēkas
• 
  Senās Šmēlinga biroja projektētās ēkas
• 
  Bijusī administrācijas ēka
• 
  Ugunsdzēsības baseins
• 
  Patoloģijas institūta ēka
• 
  Patoloģijas institūta ēka
• 
  Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas (nojauktas)
• 
  Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas (nojauktas)

Ārējās saites

• Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa Arhivēts 2006. gada 5. decembrī, Wayback Machine vietnē.