Rīgas Doma zēnu koris
Rīgas Doma zēnu koris, no 1950. līdz 1990. gadam — Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, ir 1950. gadā pēc Jēkaba Mediņa ierosinājuma, toreiz kā Emīla Dārziņa mūzikas skolas koris, dibināta zēnu un profesionāla vīru grupa.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1957. līdz 1967. gadam kori vadīja Krišs Deķis. Pēc tam kori dažus gadus vadīja brāļi Kokari, un pēc viņu aicinājuma 1970. gadā par kora māksliniecisko vadītāju kļuva Jānis Erenštreits.[1]
Koris mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Jāņa Erenštreita vadībā nākamo 30 gadu laikā ieguva starptaustisku vārdu un atpazīstamību. 1990. gadā, sekojot pasaules tradīcijām, koris par godu Rīgas Doma katedrāles astoņsimtgadei tika pārsaukts par Rīgas Doma zēnu kori. Kopš 1994. gada koris ir Rīgas Doma kora skolas koris. Kopš 1998. gada kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Klišāns.
Rīgas Doma zēnu koris ir viens no visaktīvāk koncertējošiem kolektīviem. 2001. gadā tas tika novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu. Koris ir saņēmis arī 1999. gada balvu par labāko mūzikas ierakstu — Uģa Prauliņa un RDZK projekts Odi Et Amo)
Koris piedalās vairākos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos: Džakomo Pučīni operā „Toska”, Pētera Čaikovska operā „Pīķa dāma”, Jāņa Lūsēna operā „Putnu opera”. Tas dzied arī Jaunajā Rīgas teātrī Jevgenija Griškoveca lugā „Drednauti”.
2001. gadā koris apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par kordziedāšanas tradīciju stiprināšanu 4. Starptautiskajā zēnu koru festivāla “Rīgas Doms” koncertos Latvijā. Koris bieži piedalās labdarības akcijās un priekšnesumos daudzām Latvijā oficiālās vizītēs esošajām amatpersonām: ASV, Somijas, Uzbekistānas, Ukrainas un Turcijas prezidentiem, Velsas princim Čārlzam, Apvienotās Karalistes karalienei Viņas Majestāte Elizabete II u.c.), Korim regulāri notiek koncerti ne tikai visas Latvijas vadošajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī citās pasaules valstīs. Korim ir bijuši koncerti Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikā, Kanādā, Japānā.[2]
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1993. gada koris ir ierakstījis 18 CD albumus[3]:
- Hear my prayer, 1993. gads
- Classics, 1995. gads
- Christmas Songs, 1995. gads
- Ziemassvētku dziesmas, 1996. gads
- Latviešu mūzika, 1996. gads
- Mūzika Parīzes Dievmātes katedrālē, 1997. gads
- Christmas together, 1997. gads, MicRek
- Odi et Amo, 1999. gads, Upe
- Skaisti dziedi, lakstīgala, 1999. gads
- Tik klusa un svēta, 2000. gads, Platforma Records
- Rīgas vaiņags, 2001. gads
- Dzimst piedošana un prieks, 2001. gads, Platforma Records
- Garīgā mūzika Doma baznīcā, 2002. gads
- Eņģeļus mēs dzirdējām, 2002. gads
- Domus Mea, 2004. gads
- Dahs, 2008. gads
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Māris Binders. «"Diriģents ar stāju"», 14.06.2022.. Skatīts: 05.07.2025..
- ↑ | Rīgas Doma zēnu koris | .. | Vēsture
- ↑ | Rīgas Doma zēnu koris | .. | CD Katalogs