Esplanāde (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Esplanādes karte
Esplanāde. Skats uz Brīvības un Kalpaka bulvāru pusi.

Esplanāde (franču: l'Esplanade no latīņu: explanare — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas. Parkā atrodas pieminekļi M. Barklajam de Tolli, O. Kalpakam, Rainim, J. Rozentālam, kā arī Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija. Ik gadu septembrī Esplanādē notiek Dzejas dienu pasākumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem, izveidojot smilšainu laukumu jeb Marsa laukumu (Marsfeld, 1843) Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, t. s. Parādes laukumu (Paradenplatz, 1858), kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. Sākot no 1888. gada, Esplanādē atkārtoti notika Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados). Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava. 1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. 1903. gadā Esplanādes malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (tās telpās tagad atrodas Valsts Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku.

LSPR laikā 1919. gadā Esplanādi pārdēvēja par Komunāru laukumu. Pēc Rīgas atgūšanas Latvijas brīvības cīņu laikā Esplanādes laukumu atsāka izmantot Latvijas armijas parādēm, pēc tam dziesmu svētkiem un citiem masu pasākumiem. Pēc Ulmaņa apvērsuma (1934) to pārdēvēja par Vienības laukumu, 1934. gadā pēc Roberta Krodera scenārija laukumā tika uzvests brīvdabas lieluzvedums "Atdzimšanas dziesma".[1] Pēc Latvijas okupācijas parku atkal pārdēvēja par Komunāru parku, bet 1990. gadā atjaunoja vēsturisko Esplanādes nosaukumu.

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks. Parkā tika iestādīti un aug vēl mūsdienās divdaivu ginks (Ginkgo biloba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea), parastais skābardis (Carpinus betulus), parastais dižskābardis (Fagus sylvatica), sarkanlapu parastais dižskābardis (Fagus Sylvatica purpurea Latifolia), dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis), olveida katalpa (Catalpa ovata), Mandžūrijas riekstkoks (Juglas mandshurica), Amūras korķkoks (Phellodendron amurense), lauku kļava (Acer campestre), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus), sīkstais bērzs (Betula lenta), vienkrāsas baltegle (Abies concolor) u.c. koku sugu paraugi (10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas).

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raiņa piemineklis Esplanādē. 2009. gads.

1913. gadā, atzīmējot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, Parādes laukumā (Paradenplatz) uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam Mihailam Barklajam de Tolli. To atjaunoja 2002. gadā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 14. janvārī katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus, t. s. komunārus, un pēc LSPR valdības priekšsēdētāja P.Stučkas rīkojuma Esplanāde tika pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, laukumu atkal dēvēja par Esplanādi, komunāri 1920. gada novembrī tika pārapbedīti Brāļu kapos.

Latvijas PSR laikā vietā, kur tagad ir abas Esplanādes strūklakas, 1953. gadā bija paredzēts uzbūvēt septiņus metrus augstu Staļina pieminekli, kas nenotika Hruščova iesāktās "Atkušņa politikas" dēļ.[2]

1960. gadā izveidoja "varoņu aleju" (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā šie krūšutēli pazuda un Esplanāde atguva seno nosaukumu.

1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam Janim Rozentālam (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. 1965. gada 11. septembrī tika atklāts piemineklis Rainim (tēlnieks K. Zemdega, arhitekts Dz. Driba). 2006. gada 22. jūnijā parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam (tēlnieks G.Panteļejevs, arhitekts A.Veidemanis).

Pie Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas krustojuma kopš 1993. gada atrodas Kobes pilsētas dāvana — metāla pulkstenis, kas rāda abu sadraudzības pilsētu laiku. Pie Latvijas Mākslas akadēmijas ieejas kopš 2010. gada novietota Brigitas Zelčas-Aispures skulptūra "Villendorfas Venēra 21. gs.".

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kāvere Anne. Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts. — Jumava: Rīga, 2007., ISBN 9984383491 Nepareizs ISBN

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]