Pāriet uz saturu

Rīgas loža "Hanziešu uzticība"

Vikipēdijas lapa

Rīgas loža "Hanziešu uzticība" (vācu: Hanseatentreue) bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā. 2014. gada 1. novembrī loža tika reaktivēta ar nosaukumu Hanzas uzticība Ventspilī, ņemot vērā šīs pilsētas seno saistību ar Hanzas savienību.

Pēc Rīgas operācijas 1917. gada 3. septembrī Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu. 1916. gada 24. jūnijā iesvētītā Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" Rīgā kopā ar diviem agrākajiem Rīgas brīvmūrniekiem izveidoja brīvmūrnieku biedrību "Hanziešu uzticība", kuras saieti kopš 1917. gada 8. decembra notika Vecrīgas namā Pils ielā 17/1. Ložas dibināšanu atbalstīja Hanzas pilsētu Brēmenes, Lībekas un Hamburgas ložas. Biedrības vadītājs bija vācu virsnieks Hincpeters (Hintzpeter).[1] Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas militārā loža 1918. gada 17. novembrī tika pārveidota par ložu "Hanziešu uzticība Rīgā" (Hanseatentreue in Riga). 1918. gada decembra beigās vācu karaspēks atkāpās no Rīgas un ložas darbība tika pārtraukta.[2]

Ložas atjaunošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tieši piecus gadus pēc ložas dibināšanas un latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki un bijušie "Hanziešu uzticības" brāļi nodibināja Rīgas ložu "Jāņuguns". 2014. gadā ložu atjaunoja ar nosaukumu "Hanzas uzticība".