Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs

Rīgas Garīgais seminārs ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas augstākā mācību iestāde. Atrodas Katoļu ielā 10, Rīgā, Latvijā.^[1]

Vēsture

Seminārs tika dibināts 1851. gadā, kad tika izveidots no Rīgas Latviešu-igauņu garīgās skolas, kas bija dibināta 1847. gadā.^[1] Seminārā bija paredzēts izglītot nabadzīgu latviešu un igauņu ģimeņu bērnus par valsts līdzekļiem.^[1] Seminārā mācības notika pēc Krievijas semināru mācību programmas, papildus tika mācīta latviešu un igauņu valoda un vēsture.^[1] 1874. gadā no semināra darbiniekiem izveidoja komisiju garīgo tekstu tulkošanai latviešu un igauņu valodās.

1877.—1879. gadā pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta uzcēla jaunu semināra ēku ar baznīcu tajā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā semināru evakuēja uz Ņižņijnovgorodu, kur tas Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā beidza savu darbību. Semināra ēku Rīgā nacionalizēja un piešķīra Latvijas Universitātei, kas tajā izvietoja Medicīnas fakultātes katedras. 1926. gadā semināra darbību atjaunoja.^[1] No 1936. līdz 1940. gadam šīs iestādes vietā pastāvēja Latvijas Universitātes Pareizticīgo teoloģijas institūts.^[1]

1993. gadā Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs tika atjaunots, atsāka darboties arī semināra Visu Svēto pareizticīgo baznīca.^[1]

Iestādes audzēkņu un pedagogu sarakstā bijuši bīskaps Aleksandrs, Jānis Pommers, Viktors Eglītis, Konstantīns Petss.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 962.—963. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.