Tulkošana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tā dēvētais Rozetas akmensseno ēģiptiešu granīta plāksne, kurā ar ēģiptiešu hieroglifiem un dēmotiskajā rakstībā iegravēts teksts ēģiptiešu valodā, kā arī tā tulkojums sengrieķu valodā
Ernsts Gliks — pirmais Bībeles pārtulkotājs latviešu valodā

Tulkošana ir vienas valodas rakstītu tekstu vai mutvārdu pārnešana, atveidošana un/vai skaidrošana citā valodā.

Visvairāk valodās tulkotie darbi pasaulē ir Jaunā derība (pilnā apjomā pārtulkota aptuveni 1240 valodās), 1883. gadā izdotais Karlo Kollodi pasaku stāsts „Pinokio” (pārtulkots aptuveni 260 valodās), Jehovas liecinieku 2005. gadā izdotais „Ko patiesībā māca Bībele?” (pārtulkots 244 valodās) un 17. gadsimtā izdotā Džona Banjana divdaļīgā grāmata „Svētceļnieka gaita” (pārtulkota vismaz 200 valodās).[1]

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā vārds „tulkošana” cēlies no vārda „tulkot”, kas savukārt nāk no „tulks”, ko uzskata par līdz 13. gadsimtam ienākušu aizguvumu no senaustrumslāvu тълкъ ar nozīmi 'skaidrojums' (salīdzinājumā ar krievu толк — 'saprašana, spriedums' un 'толковать' — 'skaidrot'), kas visticamāk etimoloģiski saistīts ar latiņuloquī” ('runāt'). Vārds „tulks” pirmo reizi rakstiskos avotos parādās 17. gadsimtā jau tā pašreizējā formā.[2]

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulkošanu iedala rakstiskā tulkošanā, ko veic tulkotājs un mutvārdu tulkošanā, ko veic tulks.[3] Rakstiski visbiežāk tulko dažādus dokumentus, vēstules, brošūras, rokasgrāmatas, e-pasta vēstules, pamācības, juridiskus dokumentus tulkošana, zinātniskus tekstus, kā arī literārus tekstus — prozu, dzeju (latviešu valodā dzejas tulkošanu dēvē par atdzejošanu), lugas utt. Savukārt mutiski visbiežāk tulko konferences, seminārus, sanāksmes, lietišķas sarunas, pārrunas, video un Skype konferences, tālruņa sarunas, kinofilmas.

Secīgā tulkošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Secīgās jeb konsekutīvās tulkošanas laikā tulks klausās garāku runas fragmentu, pēc tam, balstoties uz veiktajām piezīmēm, tulko teikto citā valodā. Secīgā tulkošana notiek pēc runātāja, kad tulks ir noklausījies tekstu vienā valodā un tad to iztulko otrā valodā. Mūsdienu pasaulē secīgā tulkošana bieži vien tiek aizstāta ar sinhrono tulkošanu. Tomēr tā joprojām tiek izmantota dažādās sanāksmēs (piemēram, tehniskās sanāksmēs, darba pusdienās, mazās grupās, izbraukumos). Labi, profesionāli tulki ir spējīgi ar lielu precizitāti tulkot pat garas runas.

Sinhronā tulkošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinhronās jeb simultānās tulkošanas laikā tulks tulko katru teikumu gandrīz vienlaikus ar runāto tekstu, kas tiek veikts no tulka kabīnes ar pāris sekunžu novirzi. Tulks visbiežāk strādā kopā ar vēl vismaz vienu vai diviem kolēģiem skaņas necaurlaidīgā kabīnē. Runātājs sanāksmes telpā runā mikrofonā, tulkotājs dzird runātāja teikto austiņās un gandrīz vienlaicīgi veic tulkojumu mikrofonā. Pasākuma dalībnieki, esot sanāksmes telpā un izvēloties nepieciešamo kanālu, dzird tulkojumu izvēlētajā valodā. Ir iespējamas dažādas valodu vai valodu režīmu konfigurācijas. Sinhronās tulkošanas pamatā ir klausīšanās, saprašana, analīze un pārformulēšana. Tulkot var skaļi, kā arī čukstus (šušotāža).

Apmācība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācības tulkošanas studiju programmās Latvijā piedāvā Latvijas Universitāte, Ventspils Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, Rēzeknes Augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola, Sociālo tehnoloģiju augstskola.

Tulkošanas atmiņas programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulkotāju darbā plaši tiek izmantotas tulkošanas atmiņas programmas, kas radītas ar mērķi nevis aizvietot tulkotājus, bet gan strādāt sadarbībā ar tiem, lai uzlabotu tulkošanas procesa ātrumu un kvalitāti. Tulkošanas atmiņas programmas palīdz nodrošināt tulkojuma saskaņotību, „atceroties” pareizo tulkojumu un iesakot tulkotājam to katru reizi, atkal sastopoties ar konkrēto frāzi. Samazinot izmaksas, ko rada darbs vairākās valodās, šādas tehnoloģijas ne vien palīdz saglabāt daudzās valodas — tās samazina izmaksas Eiropas uzņēmumiem un citām organizācijām, ko saista kopīgs darbs Eiropas vienotajā tirgū.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Pasaules visvairāk tulkotās grāmatas: Top 20». Delfi. 2013. gada 20. augusts. Skatīts: 2017. gada 29. janvārī.
  2. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. ISBN 9984-700-12-7.
  3. «Tulkotājs pret tulks» (latviski). Skrivanek. Skatīts: 2015. gada 23. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]