Rādžastāna

Rādžastāna राजस्थान Rajasthan
Rādžastānas atrašanās vieta Indijā
Valsts	Indija
Administratīvais iedalījums	33 apgabali
Izveidota	1956. gada 1. novembrī
Adm. centrs	Džajpura
Platība	342 269 km²
Iedzīvotāji	56,47 miljoni
- Blīvums	165 cilv./km²
Laika zona	IST (UTC +5:30)
Mājas lapa	www.rajasthan.gov.in

Skats uz Džaipūru no Džaigarhas cietokšņa.

Rādžastāna (hindi: राजस्थान, Rājasthān; izrunā: [ˈrɑːʤʌstʰɑːn]; angļu: Rajasthan; burtiskā tulkojumā "rādžas (valdnieka) zeme") ir viens no Indijas štatiem. Robežojas ar Pakistānu un vēl pieciem citiem Indijas štatiem: Pedžābu, Harjānu, Utarpradēšu, Madhju Pradēšu un Gudžarātu. Rādžastānas platība ir 342 269 km². Administratīvais centrs ir Džajpura, lielākās pilsētas — Džajpura (3 073 349 iedzīvotāji), Džodhpura (1 138 300), Kota (1 001 365), Bīkānera (647 804) un Adžmera (551 101). Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki ir dzīvojuši šajā teritorijā jau pirms 100 tūkstošiem gadu. Rādžastāna ir viens no Indijas vadošajiem štatiem pēc vilnas ieguves daudzuma.

Vēsture

Līdz 1947. gadam britu protektorātā pastāvēja Rādžputānas aģentūra, kuras sastāvā bija 19 nelielas vasaļvalstis: Džaipūra (3,026 miljoni iedzīvotāju), Marvara (2,454 milj.), Mevara (1,852 milj.), Bikanera (1,076 milj.), Alvara (0,861 milj.), Kota (0,788 milj.), Bharatpura (0,559 milj.), Tonka (0,365 milj.), Dholpura (0,292 milj.), Dungarpura (0,261 milj.), Bansvara (0,259 milj.), Sirohi (0,254 milj.), Bundi (0,240 milj.), Karauli (0,161 milj.), Džalavara (0,123 milj.), Kišangarha (0,1 milj.), Džaisalmera (0,08 milj.), Pratapgarha (0,08 milj.) un Šahpura (0,055 milj.), kas pēc Britu Indijas sabrukuma 1947. gada 15. augustā kļuva neatkarīgas.

1948. gada 17. martā Rādžputānas austrumu daļas Alvara, Bharatpura, Dholpura un Kaurauli valstis izveidoja Matsajas savienotos štatus (Matsya Sangha) ar galvaspilsētu Alvaru Indijas Domīnijas sastāvā. Savukārt rādžputu pārvaldītās Bansvara, Kušalgarha, Bundi, Kota, Tonka, Džalavara, Partabgarha, Šahpura, Kišangarha un Dungarpura izveidoja Rādžastānas savienību (Rajasthan Sangh), ko pēc Mevaras pievienošanās aprīlī pārdēvēja par Rādžastānas Apvienoto valsti (Sanyukta Rajasthan Sangha), bet pēc Džaipūras, Marvaras, Bikaneras un Džaisalmeras pievienošanās 1949. gada martā pārdēvēja par Lielo Rādžastānu. 1949. gada 7. aprīlī Lielā Rādžastāna pievienojās Indijas Domīnijai un 1949. gada 15. maijā tika apvienota ar Matsaju Apvienotajā Rādžastānas štatā, ko 1950. gada 26. janvārī pārdēvēja par Rādžastānas štatu. 1956. gada 1. novembrī tam pievienoja Adžmeras štatu.

• 
  Rādžputānas aģentūras valstu karte ar tiešā britu pakļautībā esošo Adžmeras-Mervaras provinci (sārtā krāsā, 1909).

Iedzīvotāji

Pēc 2011. gada tautskaites datiem lielākās Rādžastānas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir:

	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits		Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1.	Džaipūra	3 073 350	8.	Alvara	315 310
2.	Džodpūra	1 033 918	9.	Bharatpūra	252 109
3.	Kota	1 001 365	10.	Sikara	237 579
4.	Bikanera	1 286 995	11.	Pali	229 956
5.	Adžmera	542 580	12.	Sri Ganganagara	224 773
6.	Udaipūra	451 735	13.	Tonka	165 363
7.	Bhilvara	360 009	14.	Kišangarha	155 019
Avots: Census of India 2011. (PDF; 154 kB)

Reliģijas

Izplatītākās reliģijas ir hinduisms (88,5%) un islāms (9,1%).

Reliģijas Rādžastānas štatā (2011)
hinduisms			88.5%
islāms			9.1%
sikhisms			1.3%
džainisms			0.9%
kristietība			0.1%
cita			0.03%
nenosaukta			0.1%

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rādžastāna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)