Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kuru dēļ ūdens nevar tecēt pa upi un ceļas ūdens līmenis. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.
Plūdu apdraudējums ir plūdu iestāšanās iespējamība kopā ar iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.
Pali ir ūdens režīma fāze, kas konkrētos klimatiskos apstākļos katru gadu atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā un raksturojas ar gadā vislielāko ūdenīgumu, ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem un palieņu applūšanu (Latvijā pali ir pavasarī — parasti martā vai aprīli — sniega kušanas laikā). Latvijas lielajās un vidējās upēs pavasara palu ūdens līmeņi parasti pārsniedz vasaras—rudens plūdu līmeņus (atsevišķos gados ar maziem paliem vasaras—rudens plūdi var tos arī pārsniegt).
Vispostošākie plūdi pēc upuru skaita bija 1931. gadā, kad no krastiem izgāja Jandzi un Huanhe upes Ķīnas Republikā. Upuru skaits tiek lēsts no 2,5 līdz 3,7 miljoniem. Arī nākamie divi postošākie plūdi bija Huanhe upes iziešana no krasta — 1887. gadā plūdi prasīja no 0,9 līdz 2,0 miljoniem cilvēku dzīvību, bet 1938. gadā upuru skaits bija no 0,5 līdz 0,7 miljoniem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plūdi.
