Raibvaržu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raibvaržu dzimta
Dendrobatidae, (Cope), 1865)
Zilais dendrobats (Dendrobates tinctorius azureus) Raibais dendrobats (Dendrobates leucomelas)
Zilais dendrobats (Dendrobates tinctorius azureus)
Raibais dendrobats (Dendrobates leucomelas)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaJauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
DzimtaRaibvaržu dzimta (Dendrobatidae)
Izplatība
Dendrobatidae range.PNG
Raibvaržu dzimta Vikikrātuvē

Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.

Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā vardīšu daļa ir nelielas, 1,5 līdz 6 cm garumā, reti 7 – 8 cm. Daudzas sugas ir koši krāsainas un raibas, sarkanas, zaļas, zeltainas, zilas, dzeltenas, melnas ar spilgtiem rakstiem, plankumiem un svītrām.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo visos Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, no Nikaragvas un Kostarikas līdz pat Brazīlijas dienvidiem.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibvardes var izdzīvot vienīgi mitrā vidē. Mitinās mitros lietus mežos, dažas sugas var būt sastopamas sezonāli applūstošās zālainēs, ganībās, augļu dārzos, mitrās savannās. Parasti dzīvo uz zemes vai tuvu tai, lai arī var būt sastopamas kokos 10 m augstumā.

Pārtiek no maziem kukaiņiem, skudrām, zirnekļiem un lēcastēm.

Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir čūska Liophis reginae, kas ir imūna pret vardes indi.

Aizsardzības tehnika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vardes inde ir viena no bīstamākajām dzīvnieku indēm. Norijot vardi, plēsējs iet bojā, bet, nolaizot vardi, iestājas paralīze. Viena no bīstamākajām ir Kolumbijas rietumos dzīvojošā Phyllobates terribilis. Divi mikrogrami šīs indes var izrādīties nāvējoša cilvēkam, bet katrai vardei ir apmēram 200 mikrogrami bīstamās vielas.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzu sugu raibvardes ir gādīgi vecāki. Kad no olām izšķiļas kurkuļi, tie uzrāpjas mātītei uz muguras un viņa tos ienes ūdenī — sīkā lietusūdens baseinā, kas atrodas bromēliju dzimtas augu ūdeņainās iedobēs. Katrā tādā baseiniņā tiek ievietots tikai viens kurkulis. Šāds ceļojums var ilgt pat vairākas stundas, taču kurkuļi ir ļoti cieši piestiprinājušies pie muguras ar mitrām siekalām. Regulāri, pēc noteikta starplaika mātīte baro kurkuļus ar neapaugļotām oliņām. Attīstījusies varde izrāpjas no ārēji ananasiem līdzīgā kausveidīgā padziļinājumā un nokāpj zemē, kur sāk pieaugušas vardes dzīvi.

Raibvardes un cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināmas tikai četras raibvaržu sugas, ar kuru indi indiāņi mērcēja bultu, šautriņu un šķēpu uzgaļus (Amazones pamatiedzīvotāji daudz plašāk pielietoja kurāri). Dažkārt vardi uzmauca uz asa mieta un turēja virs uguns, līdz no ādas dziedzeriem izdalījās inde. To savāca mazā traukā un pēc fermentācijas piesūcināja bultas.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko apdraudējumu rada raibvaržu dabiskās vides — lietus mežu — iznīcināšana.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtai pieder trīs apakšdzimtas, 13 ģintis un aptuveni 180 sugas. Daļa sugu veido dažādu krāsu variāciju pasugas.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]