Ratnieki (Līgatnes pagasts)

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Līgatnes pagastā. Par citām jēdziena Ratnieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ratnieki
Vidējciems
Ratnieki
Koordinātas: 57°13′26″N 24°57′40″E
Valsts	Latvija
Novads	Cēsu novads
Pagasts	Līgatnes pagasts
Platība
• Kopējā	0,7 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	55
Pasta nodaļa	LV-4108

Ratnieki ir apdzīvota vieta Gaujas nacionālais parka teritorijā Cēsu novada Līgatnes pagastā. Tajā atrodas Latvijas Universitātes Konferenču un atpūtas komplekss "Ratnieki", ko veido piecas bijušās lielsaimniecības ēkas ar konferenču telpām un viesu mājām. Ciems atrodas 8 km attālumā no Līgatnes dabas takām un 13 km no Siguldas.

Vēsture

Pirmoreiz "Ratnieki" pieminēti Poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā, kad tika sadalīta Siguldas pilsmuižai piederošā zeme. Ratnieku zemnieku sēta nokļuva Nurmižu muižas sadaļā. Lielā Ziemeļu kara laikā māju iedzīvotāji slēpušies tuvējās gravās izraktās zemnīcās. 1755. gadā Nurmižu muiža nonāca Georga fon Duntena īpašumā. 1874. gadā 117,88 hektārus plašo Ratnieku zemnieku lielsaimniecību no grāfa Vilhelma fon Duntena par 5850 rubļiem nopirka Pēteris Lauberts (1831—1914). Vēlāk Nurmižu pagasta (no 1925. gada Vildogas pagasta) Ratnieku mājās saimniekoja viņa dēls Rūdolfs Lauberts (1865—1930), šeit dzimušas viņa četras meitas: Ella, Anna, Nora un Milda Lauberte (1918—2009), viena no visu laiku izcilākajām Latvijas šahistēm.

Pēc Rūdolfa Lauberta nāves Ratnieku mājas vēlējusies nopirkt Emīlija Benjamiņa, tomēr 1932. gada pavasarī tos iegādājās tekstiluzņēmuma „Rīgas audums” īpašnieks Roberts Hiršs (1895—1972). Viņš šo lauku paraugsaimniecību aprīkoja pēc tā laika modernās lauksaimnieciskās ražošanas principiem. 1939. gadā Hiršs izceļoja uz ASV, kur turpināja darboties tekstilrūpniecībā. Neilgi pirms nāves, 1971. gadā, Roberts Hiršs savā testamentā īpašuma tiesības uz Ratniekiem novēlēja Latvijas Universitātei. Pēc Otrā pasaules kara Ratnieku saimniecība atradās Vildogas ciema padomes teritorijā, te atradās pasta nodaļa un padomju saimniecības centrs.

1992. gadā Latvijas Universitātē no ASV ieradās R. Hirša tuvs līdzgaitnieks P. Drapāns, kas informēja LU vadību par Hirša novēlējumu. 1998. gada novembrī LU ieguva īpašumtiesības, bet juridisko formalitāšu sakārtošana beidzās tikai 2003. gada septembrī. Pēc 2002. gada SIA "Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra" (LUNĪA) Ratnieku atjaunošanai nolēma izmantot lauku tūrisma attīstībai paredzētos līdzekļus no Lauku atbalsta dienesta. Kopējie LUNĪA ieguldījumi Ratnieku kompleksā no 1999. gada bija 2 576 804 lati, no tiem 2004.—2006. gadā būvniecībā un aprīkojumā veidoja 2 248 727 latus. Saimniecības lielā kūts (stallis) pārtapa par semināru un konferenču telpām, kurām līdzās ierīkotas divstāvīgas istabiņas ar 54 guļvietām un sporta zāle ar trenažieriem. Trīsstāvīgajā darbinieku mājā izveidoja 10 divistabu ģimenes istabas ar 36 gultas vietām.

Kopš 2010. gada katru gadu Ratniekos notiek mūzikas festivāls "Laba Daba".

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1970 127 —     1979 148 +16.5% 1989 107 −27.7%	Gads Iedz. ±% 2000 105 −1.9% 2011 52 −50.5% 2021 44 −15.4%

LU Konferenču un atpūtas komplekss

LU Konferenču un atpūtas komplekss sastāv no trim zemesgabaliem, daļa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži, uz diviem zemesgabaliem atrodas trīs pamatceltnes un desmit palīgceltnes (Kungu māja, Baltā māja, stallis, klēts, mazā klēts, pirts, šķūnis) un sporta spēļu laukumi.

Ārējās saites

• mājaslapa ratnieki.lv