Raugs

Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī. Sarunvalodā vārdu "raugs" visbiežāk izmanto kā sinonīmu "Saccharomyces cerevisiae" sugai. Mikoloģijā ar vārdu "raugs" apraksta filoģenētiski nesaistītu sēņu grupu, kurai ir kopīgas morfoloģiskās pazīmes un dzīvesveids.

Zināmo rauga sēņu sugu skaits ir ap 1500, kuras pieder pie asku sēnēm un bazīdijsēnēm.^[1]

Raugus plaši izmanto pārtikas rūpniecībā rūgšanas nodrošināšanai, arī spirta rūgšanā. Pārtikas rūpniecībā Saccharomyces cerevisiae ir viens no visbiežāk izmantotajiem raugiem.

Raugu (konkrēti Saccharomyces cerevisiae sugu) lieto medicīnā kā uztura bagātinātāju. Pārslu veidā to var pievienot ēdieniem garšas uzlabošanai (tam piemīt sieram līdzīga garša). Tā sastāvā ir:

olbaltumvielas;
ogļhidrāti;
B vitamīni;
D provitamīns;
minerālvielas (kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors).

S. cerevisiae arī izmanto kā modeļorganismu molekulārajā bioloģijā un šūnu bioloģijā.

Dabā raugi ir plaši izplatīti visdažādākajās ekosistēmās, tostarp uz augiem un dzīvniekos (arī cilvēkā). Lielākā daļa raugu ir nekaitīgi vai pat labvēlīgi (piemēram, dažas Pseudozyma sugas pasargā augus no patogēniem,^[2] Saccharomyces boulardii raugs tiek iekļauts daudzu cilvēkiem domātu probiotiķu sastāvā).^[3] Daži raugi spēj izraisīt oportūnistiskās infekcijas augos (piem., Taphrina betulina bērzos izraisa vējslotu veidošanos)^[4] un cilvēkos (piem., Cryptococcus neoformans un C. gattii izraisa kriptokokozi).^[5]

Ārējās saites

Raugs: medicīnas termins

Atsauces

↑ Kurtzman CP, Fell JW (2006). "Yeast Systematics and Phylogeny—Implications of Molecular Identification Methods for Studies in Ecology". Biodiversity and Ecophysiology of Yeasts, The Yeast Handbook. Springer.
↑ Lee, Gahyung; Lee, Sang-Heon; Kim, Kyung Mo; Ryu, Choong-Min (2017-01-10). "Foliar application of the leaf-colonizing yeast Pseudozyma churashimaensis elicits systemic defense of pepper against bacterial and viral pathogens" (en). Scientific Reports 7 (1): 1–13. doi:10.1038/srep39432. ISSN 2045-2322.
↑ Czerucka, D.; Piche, T.; Rampal, P. (2007). "Review article: yeast as probiotics –Saccharomyces boulardii" (en). Alimentary Pharmacology & Therapeutics 26 (6): 767–778. doi:10.1111/j.1365-2036.2007.03442.x. ISSN 1365-2036.
↑ «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. vējslotsēnes». www.letonika.lv. Skatīts: 2020-05-09.
↑ Maziarz, Eileen K.; Perfect, John R. (2016-3). "Cryptococcosis". Infectious disease clinics of North America 30 (1): 179–206. doi:10.1016/j.idc.2015.10.006. ISSN 0891-5520. PMC 5808417. PMID 26897067.

Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Kurtzman CP, Fell JW (2006). "Yeast Systematics and Phylogeny—Implications of Molecular Identification Methods for Studies in Ecology". Biodiversity and Ecophysiology of Yeasts, The Yeast Handbook. Springer.

[2] Lee, Gahyung; Lee, Sang-Heon; Kim, Kyung Mo; Ryu, Choong-Min (2017-01-10). "Foliar application of the leaf-colonizing yeast Pseudozyma churashimaensis elicits systemic defense of pepper against bacterial and viral pathogens" (en). Scientific Reports 7 (1): 1–13. doi:10.1038/srep39432. ISSN 2045-2322.

[3] Czerucka, D.; Piche, T.; Rampal, P. (2007). "Review article: yeast as probiotics –Saccharomyces boulardii" (en). Alimentary Pharmacology & Therapeutics 26 (6): 767–778. doi:10.1111/j.1365-2036.2007.03442.x. ISSN 1365-2036.

[4] «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. vējslotsēnes». www.letonika.lv. Skatīts: 2020-05-09.

[5] Maziarz, Eileen K.; Perfect, John R. (2016-3). "Cryptococcosis". Infectious disease clinics of North America 30 (1): 179–206. doi:10.1016/j.idc.2015.10.006. ISSN 0891-5520. PMC 5808417. PMID 26897067.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]