Raundas boa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raundas boa
Casarea dussumieri, (Schledel, 1837)
Raundas boa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
DzimtaMaskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
SugaRaundas boa (Casarea dussumieri)
Raundas boa Vikikrātuvē

Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē. Vienīgā izdzīvojusī savvaļas populācija bija saglabājusies nelielajā Raundas salā.

Abu Raundas salā sastopamo Maskarēnu dzimtas sugu čūskas nav indīgas. Otra dzimtas suga — Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata) — nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu.[1]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas latīniskais nosaukums ir par godu franču ceļotājam un tirgotājam Žanam-Žakam Dussumieri, kurš Indijas okeānā savāca lielu skaitu zinātnei līdz tam nezināmu molusku un zivju kolekciju.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums 1—1,5 m. Ķermeni klāj nelielas zvīņas, katra no tām beidzas ar izteiktu ķīli. Pieaugušo mugura pamatā tumši brūna, vēders gaišāks ar tumšiem plankumiem. Diennakts laikā boa maina krāsu no tumšākas dienas gaišajā periodā līdz gaišākai posmā no vakara mijkrēšļa līdz rītausmai. Mazuļu krāsa stipri atšķiras no pieaugušo čūsku atturīgā krāsojuma — tie ir košā ķieģeļkrāsā ar dzelteniem plankumiem. Šādi grāmatā "Sārtie baloži un zeltainie sikspārņi" pieaugušu Raundas boa apraksta Džeralds Darels:

"Boa bija apmēram trīs pēdas gara, pamatā olīvzaļa ar nespodri dzelteniem plankumiem uz astes pusi. Galva tai bija garena un šaura, gandrīz lapas formā. Kopumā šī čūska nemaz neizskatījās pēc boa'".

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk bija sastopama Maurīcijā un apkārtējās saliņās. Kolonizācijas laikā izdzīvoja vienīgi Raundā, sekmīgi reintroducēta Ganerskveinā.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīva naktīs. Sākotnēji dzīvoja cietkoku mežos un palmu savannās. Pēc vides degradācijas boa mitinās izdzīvojušās palmu audzēs un krūmājos. Dienas laikā gozējas latānijas palmu vēdekļos un sauso lapu vainagā, kas nokarājas līdz palmu pamatnei. Pārtiek no salā sastopamajām ķirzakām un putnu mazuļiem.[2]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IUCN Sarkanajā grāmatā Raundas boa šobrīd ierindojusi apdraudēto sugu sarakstā. Salas veģetācija un fauna bija stipri cietusi no tur ievazātajām invazīvajām sugāmkazām un trušiem. 20. gadsimta 80. gados šīs sugas tika izskaustas, ļaujot salai pamazām atgūt savu sākotnējo dabisko vidi. 1996. gadā savvaļā bija atlikušas ne vairāk par 250 čūskām. Taču dzīvesvides atjaunošanas rezultātā to populācija 2012. gadā bija pieaugusi jau līdz 1400 īpatņiem.

2012. gadā Maurīcijas savvaļas fonds sadarbībā ar Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trestu no Raundas rūpīgi pārveda 30 boa tēviņus un 30 mātītes uz Ganerskveinas saliņu, kuru tās kādreiz apdzīvoja. 2013. gadā tur tika konstatēti Raundas boa jaunuļi, kas liecināja par sekmīgi īstenotu boa reintrodukcijas programmu Ganerskveinā.[2][3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bolyeria multocarinata, Sarkanā grāmata
  2. 2,0 2,1 The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Keel-scaled Boa; boa de I'le Ronde; Casarea dussumieri; page 15. ISBN 978-999493802-5
  3. Round Island boa, Durrell trust
  4. Saving species from extinction

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981.
  • Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0