Maskarēnu žņaudzējčūskas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Bolyeriidae, (Hoffstetter), 1946)
Raundas boa (Casarea dussumieri)
Raundas boa (Casarea dussumieri)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
DzimtaMaskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
Sinonīmi
  • Bolyerinae - Hoffstetter, 1946
  • Bolyeriinae - Goin & Goin, 1962
  • Bolyeriidae - McDowell, 1987
Maskarēnu žņaudzējčūskas Vikikrātuvē

Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta[1] pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis.

Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nelielas, slaidas čūskas, kuru maksimālais zināmais garums ir 1,3 m. To 1977. gadā datēja Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests.[3][4] Čūsku augšžokļa kauls sadalīts divās savstarpēji kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi Maskarēnu žņaudzējčūskām.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz kolonizācijai apdzīvoja Maurīciju un tuvējās saliņas. Saglabājās tikai Raundā. Čūsku izmiršanas cēlonis bija to dabiskās dzīvesvides izzušana, kā arī postošā invazīvo sugu, it sevišķi zālēdāju trušu, visēdāju cūku un pelēko žurku darbība.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979., 114. lpp.
  2. Bolyeria multocarinata, Sarkanā grāmata
  3. Splitjaws Snakes
  4. The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. Keel-scaled Boa; boa de I'le Ronde, page 15. ISBN 978-999493802-5
  5. Bolyeria multocarinata Reptiļu datubāze
  6. Casarea dussumieri Reptiļu datubāze

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. 1981