Raundas alu boa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raundas alu boa
Bolyeria multocarinata, (F. Boie), 1827)
Raundas alu boa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
Apakškārta Čūskas (Serpentes)
Infrakārta Īstās čūskas (Alethinophidia)
Dzimta Maskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
Ģints Bolyeria
Suga Raundas alu boa (Bolyeria multocarinata)
Sinonīmi
  • Eryx multocarinata (Boie, 1827)
  • Tortrix Pseudo-Eryx (Schlegel, 1837)
  • Bolyeria Pseudo-Eryx (Gray, 1842)
  • Platygaster multicarinatus (Duméril & Bibron, 1844)
  • Bolyeria multicarinata (Gray, 1849)
  • Platygaster multicarinatus (Jan, 1861)
  • Bolyeria multicarinata (Boulenger, 1893)
  • Bolyeria multocarinata (Stimson, 1969)
  • Bolyeria multocarinata (Mcdiarmid, Campbell & Touré 1999)
  • Bolyeria multocarinata (Wallach, 2014)[1]
Raundas alu boa Vikikrātuvē

Raundas alu boa, arī alu boa[2] (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.[3][4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums sasniedza aptuveni 1 m, iespējams līdz 1,40 m. Mugurpuse gaiši brūna ar tumšiem un sārtiem plankumiem, vēders tumšāks. Galva garena un šaura. Dzīvoja cieši līdzās Raundas salas boa.[3]

Izplatība un populācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izzudusi no Ganerskveinas un Flatas saliņām, kuras atrodas starp Maurīcijas cietzemes daļu un Raundu. Raundā savulaik bija mēreni bieži izplatīta suga, taču jau ap 1949. gadu alu boa tur bija kļuvusi reta. Viena boa tika atrasta 1960. gados un 1970. gadu sākumā.[5] Pēdējo reizi redzēta 1975. gadā, neraugoties uz intensīviem sugas meklējumiem, kas ietver arī augsnes un augāja rakšanu. Lai arī izredzes nav lielas, dokumentēts rīcības plāns sugas jaunatklāšanas gadījumā.[6]

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvoja cietkoku mežus un palmu savannas. Acīmredzot, pārtika no ķirzakām.

Izzušana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izzušanas cēlonis bija 1840. gadā Raundā ievestās kazas un truši. Šie zālēdāji noganīja nelielās salas veģetāciju, izraisot eroziju vulkāniskajās nogāzēs un izpostot palmu audzes, kas kalpoja čūskām par patvērumu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Reptile Database
  2. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981
  3. 3,0 3,1 iNaturalist, Round Island Burrowing Boa
  4. Sarkanā grāmata
  5. The Sixth Extinction. A website about the current biodiversity crisis
  6. A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008-2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo