Raupjā tumšbeka
| Raupjā tumšbeka Porphyrellus porphyrosporus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Tumšbeku ģints (Porphyrellus) |
| Suga | Raupjā tumšbeka (P. porphyrosporus) |
 Raupjā tumšbeka Vikikrātuvē | |
Raupjā tumšbeka (Porphyrellus porphyrosporus, arī Porphyrellus pseudoscaber un Tylopilus porphyrosporus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus galvenie Latvijas avoti atzīst par neēdamiem, un tie Latvijā ir aizsargājami retuma dēļ. Suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[1] Daļa avotu to iekļauj zvīņbeku dzimtā (Strobilomycetaceae) vai žultsbeku ģintī (Tylopilus).
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa sākumā pelēkbrūna, pēc tam tumši brūna, paretam ar zaļganu nokrāsu. Virsmiziņa nedaudz samtaina, sausa, sākumā ieritināta. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakana līdz polsterveida. Platums līdz 12, reti 15 cm. Mīkstums bālgani pelēcīgs, ar aptiekas smaržu un nepatīkamu garšu, griezumu vietās sārtojas vai kļūst zilganzaļš, vecām sēnēm nomelnē.
- Stobriņi: sākumā pelēkbrūni vai dzeltenbrūni, vecākām sēnēm tumši brūni, brīvi. Atveres jaunām sēnēm bālgani pelēkas, vecām pelēkbrūnas līdz tumši brūnām, platas un stūrainas. Iespiedumu vietās iekrāsojas zilganzaļas vai melnas.
- Kātiņš: cepurītes krāsā, augšgalā ar apsarmi, pie pamatnes bālgani samtains. Ciets, sākumā vidū paresnināts, pēc tam vālesveida. Garums līdz 15 cm, resnums 1—4 cm.
- Sporas: gludas, elipsoīdas—vārpstveida vai eliptiskas, gaiši brūnganas, masā sarkanbrūnas, 15—19/6—7,5 µm.
- Bazīdijas: vālesveida, 40—50/10—12 µm.
- Cistīdas: vālesveida vai vārpstveida, bezkrāsainas, dzeltenas vai brūnas, 30—90/18—25 µm.[2][3]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mikorizas sēne. Aug no jūnija līdz oktobrim skābās augsnēs skuju koku un jauktos smilšainos mežos, skābās augsnēs, parasti zem priedēm un eglēm.
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēne Latvijā tiek uzskatīta par neēdamu netīkamās smakas dēļ.[4] Daļa citzemju avotu to atzīst par drīzāk ēdamu un derīgu marinādēm.[5][6] Kamēr šī suga ir Sarkanajā grāmatā, šim jautājumam Latvijā ir tikai teorētiska nozīme.
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Būdama vienīgā savas ģints pārstāve Eiropā, raupjā tumšbeka Latvijā grūti sajaucama ar kādu citu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, p.9.37.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 27. lpp.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 45. lpp.
- ↑ «Mikologu biedrība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 2. novembrī.
- ↑ «Порфировик порфироспоровый». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 2. novembrī.
- ↑ «California Fungi—Tylopilus porphyrosporus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. decembrī. Skatīts: 2017. gada 2. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raupjā tumšbeka |