Raupjā tumšbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raupjā tumšbeka
Porphyrellus porphyrosporus
Raupjā tumšbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsTumšbeku ģints (Porphyrellus)
SugaRaupjā tumšbeka (P. porphyrosporus)
Raupjā tumšbeka Vikikrātuvē

Raupjā tumšbeka (Porphyrellus porphyrosporus, arī Porphyrellus pseudoscaber un Tylopilus porphyrosporus) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus galvenie Latvijas avoti atzīst par neēdamiem, un tie Latvijā ir aizsargājami retuma dēļ. Suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[1] Daļa avotu to iekļauj zvīņbeku dzimtā (Strobilomycetaceae) vai žultsbeku ģintī (Tylopilus).

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raupjās tumšbekas Meksikā
  • Cepurīte: krāsa sākumā pelēkbrūna, pēc tam tumši brūna, paretam ar zaļganu nokrāsu. Virsmiziņa nedaudz samtaina, sausa, sākumā ieritināta. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakana līdz polsterveida. Platums līdz 12, reti 15 cm. Mīkstums bālgani pelēcīgs, ar aptiekas smaržu un nepatīkamu garšu, griezumu vietās sārtojas vai kļūst zilganzaļš, vecām sēnēm nomelnē.
  • Stobriņi: sākumā pelēkbrūni, vecākām sēnēm tumši brūni, brīvi. Atveres jaunām sēnēm bālgani pelēkas, vecām pelēkbrūnas līdz tumši brūnām, platas un stūrainas. Iespiedumu vietās iekrāsojas zilganzaļas vai melnas.
  • Kātiņš: cepurītes krāsā, augšgalā ar apsarmi, pie pamatnes bālgani samtains. Ciets, sākumā vidū paresnināts, pēc tam vālesveida. Garums līdz 15 cm, resnums 1—4 cm.
  • Sporas: gludas, elipsoīdas—vārpstveida, brūnganas, masā sarkanbrūnas, 15—19/6—7,5 µm.
  • Bazīdijas: vālesveida, 40—50/10—12 µm.
  • Cistīdas: vālesveida vai vārpstveida, bezkrāsainas, dzeltenas vai brūnas, 30—90/18—25 µm.[2]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug no jūnija līdz oktobrim skābās augsnēs skuju koku un jauktos smilšainos mežos, parasti zem priedēm un eglēm.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēne Latvijā tiek uzskatīta par neēdamu netīkamās smakas dēļ.[3] Daļa citzemju avotu to atzīst par drīzāk ēdamu un derīgu marinādēm.[4][5] Kamēr šī suga ir Sarkanajā grāmatā, šim jautājumam Latvijā ir tikai teorētiska nozīme.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdama vienīgā savas ģints pārstāve Eiropā, raupjā tumšbeka Latvijā grūti sajaucama ar kādu citu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]