Reihenbaha grīslis

Reihenbaha grīslis Carex reichenbachii (Bonnet)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Grīšļu dzimta (Cyperaceae)
Ģints	Grīšļi (Carex)
Suga	Reihenbaha grīslis (Carex reichenbachii)
Sinonīmi
Carex pseudobrizoides Clavaud
Reihenbaha grīslis Vikikrātuvē

Reihenbaha grīslis (latīņu: Carex reichenbachii) ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Centrāleiropā un Rietumeiropā. Latvijā sastopama ļoti reti — tikai Kurzemē, priežu (galvenokārt piejūras) mežos un upju krastu nogāzēs sausās, smilšainās vietās, arī sausieņu pļavās pārsvarā jūras tuvumā.

Sugu apdraud biotopu saimnieciska pārveidošana retajās atradņu vietās, tādēļ suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.

Apraksts

Reihenbaha grīslis ir daudzgadīgs, 20-45 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai.

Augam ir raksturīgi tievi, gari sakneņi. Tas veido skraju, irdenu ceru. Lapas ir šauri lineāras, aptuveni 0,2-0,4 cm platas, zaļas, noliekušās, atrodas pie pamata un ir garākas nekā stublājs. Raksturīga īpatnēja, slāņaina vārpiņu uzbūve: visām vārpiņām vidū ir sievišķie ziedi, bet augšdaļā un apakšdaļā — vīrišķie ziedi. Ziedkopa ir blīva, ar 4—8 vārpiņām. Sievišķo ziedu plēksnes ir olveidīgas, rūsas brūnas, vidus šķautne gaišāka, plēksnes gals smails, īsākas nekā pūslītis. Augļa pūslītis ir lancetisks, 0,5-0,6 cm garš, rievains, spārnains, spārns šaurs, sākas no pūslīša apakšdaļas. Sašaurinājums divzobainā knābītī ir pakāpenisks. Nereti novērojama drīksnu zarošanās. Latvijā pūslīši bieži ir neauglīgi vai arī aizmeties auglis nenogatavojas. Zied jūnijā un jūlijā.