Retēji
| Retēji Potentilla (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Rožu dzimta (Rosaceae) |
| Apakšdzimta | Rožu apakšdzimta (Rosoideae) |
| Ģints | Retēji (Potentilla) |
| Iedalījums | |
 Retēji Vikikrātuvē | |
Retēji (Potentilla) ir rožu dzimtas ģints, kurā ietilpst apmēram 300 sugas. Agrāk ģintī ietilpa vairākas tagad patstāvīgas ģintis, tai skaitā: Argentina, Comarum, Dasiphora, Drymocallis un Sibbaldiopsis. Daudzas retēju sugas satur miecvielas.[1] Tautas medicīnā daudzas sugas izmanto pret dažādām slimībām. Stāvā retēja sakneni (latīņu: rhizoma s. radix Tomentillae) izmanto tradicionālajā medicīnā. Maura retēju izmanto tautas medicīnā un homeopātijā kā pretkrampju līdzekli. Medus bites no maura retēja iegūst nektāru un ziedputekšņus.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Губанов, И. А. и др. 742. Potentilla anserina L. — Лапчатка гусиная, или Гусиная лапка. // Иллюстрированный определитель растений Средней России. В 3 т. — М.: Т-во науч. изд. КМК, Ин-т технолог. иссл., 2003. — Т. 2. Покрытосеменные (двудольные: раздельнолепестные). — С. 378. — ISBN 9-87317-128-9 Nepareizs ISBN
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |