Roberts Bērnss
- Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Bērnss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Roberts Bērnss (angļu: Robert Burns; dzimis 1759. gada 25. janvārī, miris 1796. gada 21. jūlijā) bija skotu rakstnieks un dzejnieks, viens no romantisma aizsācējiem Lielbritānijā. Bērnsa darbi atstājuši lielu ietekmi arī uz liberālisma un sociālisma ideoloģiju attīstību. Bērnss tiek uzskatīts par Skotijas nacionālo dzejnieku, viņš ir arī viszināmākais skotu valodā rakstošais dzejnieks. Bērnss daudz rakstījis arī angļu valodā. Bērnss vācis skotu tautasdziesmas, no kurām daudzas pārveidojis savos dzejoļos.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērnss bija dzimis Elovejā, Skotijā, zemnieka Viljama Bērnsa ģimenē. Bērnsa jaunība aizritēja nabadzībā un smagā fiziskā darbā, kas viņā atstāja pēdas līkas muguras un novājinātas miesasbūves veidā. Skolā viņš bija gājis pavisam nedaudz un izglītību guva no tēva, kas saviem bērniem mācīja lasīšanu, rakstīšanu, aritmētiku un ģeogrāfiju, kā arī uzrakstīja viņiem Kristiešu ticības pamācību. Papildu izglītību Bērnss guva arī no skolotāja Džona Mērdoka, kas Elovejas draudzē 1763. gadā atklāja 'piedzīvojumu skolu' un Robertam un viņa brālim Gilbertam pasniedza latīņu un franču valodu. Par spīti savām spējām un raksturam Bērnsa tēvs neguva panākumus un ar savu lielo ģimeni bija spiests pārvākties no saimniecības uz saimniecību, tā arī nespējot uzlabot savus dzīves apstākļus.
1781. gadā Bērnss devās uz piekrastes pilsētu Īrvainu, lai tur kļūtu par linu sējēju, bet strādnieku, Bērnsa tai skaitā, Jaunā gada svinībās viņa darbavieta aizdegās un nodega līdz pamatiem. Līdz ar to beidzās šis Bērnsa dzīves posms. 1783. gadā viņš sāka sacerēt tradicionālās manieres dzeju, izmantojot zemienes skotu Eiršīras dialektu. 1784. gadā nomira viņa tēvs un Roberts ar savu brāli Gilbertu sāka izmisīgu cīņu, lai saglabātu savā īpašumā saimniecību; šajā cīņā ciešot zaudējumu, viņi pārvācās uz Mosgīlu.
Mīlas dēkā ar Žannu Armūru un neveiksmīgajā zemnieka dzīvē radošos problēmu dēļ Bērnss apsvēra pārvākšanos uz Jamaiku, lai tur kļūtu par grāmatvedi plantācijā. No tā viņu atrunāja Tomasa Blekloka vēstule, un sava brāļa pamudināts Bērnss izdeva savus dzejoļus grāmatā Dzejoļi, galvenokārt skotu dialektā, izdota 1786. gada jūnijā, parasti pazīstama kā Kilmanrokas sējums. Šajā krājumā bija iekļauti vairāki viņa labākie dzejoļi, tai skaitā "The Twa Dogs", "Address to the Deil", "Hallowe'en", "The Cottar's Saturday Night", "To a Mouse", un "To a Mountain Daisy".
Panākumi sekoja nekavējoties. Bērnsa vārds izskanēja visā Skotijā, viņš tika uzaicināts uz Edinburgu, lai vadītu jauna izdevuma izlaišanu.
Atgriezies Eiršīrā viņš atjaunoja savas attiecības ar Žannu Armūru, kuru viņš apprecēja 1788. gadā. Tikām viņš turpināja rakstīt un 1790. gadā izlaida Tam O' Shanter. Apmēram tajā pašā laikā viņš saņēma un atteicās no piedāvājuma Londonā kļūt par laikraksta Star līdzstrādnieku, tāpat viņš atteicās ieņemt amatu jaunizveidotajā Edinburgas Universitātes Lauksaimniecības katedrā.
Saņēmis pieprasījumu pievienot vārdus Skotijas melodijām, viņš sacerēja tekstus vairāk kā 100 dziesmām. Tāpat Bērnss deva ievērojamu ieguldījumu Džordža Tomsona A Select Collection of Original Scottish Airs for the Voice, kā arī Džeimsa Džonsona The Scots Musical Museum.
Lai arī Bērnsa dzīve noritēja veiksmīgi, bija sācies viņa karjeras pēdējais un tumšākais periods. Viņš kļuva drūms un attālinājās no saviem labākajiem draugiem, pārāk brīvi paužot atbalstu Franču revolūcijai. Viņa uzskati par demokrātiju ir labi izteikti slavenajā dzejolī For a’ that and a’ that, kas tulkots daudzās pasaules valodās.
Bērnsa veselība kļuva arvien vājāka, viņš priekšlaicīgi novecoja un viņš pakļāvās arvien vairāk saviem nepacietības ieradumiem. Viņš nomira no reimatiska sirds stāvokļa 1796. gada 21. jūlijā 37 gadu vecumā.
Roberta Bērnsa darbi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1888. gadā trīs R. Bērnsa dzejoļu lokalizēti latviešu atdzejojumi iekļauti J. Pliekšāna (Raiņa) un P. Stučkas sastādītajā humoristiskās dzejas krājumā "Mazie dunduri".
- Vairāki R. Bērnsa dzejoļi Erika Ādamsona atdzejojumā iekļauti "Angļu dzejas antoloģijā" (1940).
- 1953. gadā laikrakstā "Latvju Ziņas" publicēts Andreja Johansona lokalizētais dzejolis "Jānis Andersons" (18. jūn.). Vēlāk šo dzejoli komponējis Imants Kalniņš.
- 1959. gada 25. janvārī Latvijas Valsts Universitātes aulā notiek R. Bērnsa 200. dzimšanas dienas vakars. Šajā gadā parādās arī vairākas publikācijas. Žurnālā "Karogs" parādās apcere pēc ārzemju preses materiāliem "Par Roberta Bērnsa stilistiskiem paņēmieniem" (Nr. 1, 156.-157. lpp.). Laikrakstā "Rīgas Balss" publicēts dzejolis "Robins" (24. janv.), laikrakstā "Cīņa" - dzejolis "Godīgais trūkums" (25. janv.), bet žurnālā "Dadzis" - Bērnsa epigrammas (Nr. 1, 5. lpp.) Jāzepa Osmaņa atdzejojumā.
- 1962. gadā komponists Marģeris Zariņš sarakstījis četru kora dziesmu ciklu ar R. Bērnsa dzeju.
- 1986. gadā populāra kļūst Ulda Stabulnieka dziesma "Ejot cauri rudziem", kuras latviešu teksts ir R. Bērnsa dzejolis "Comin' Thro' the Rye" Olafa Zaķa atdzejojumā. Dziesma iegūst 11. vietu "Mikrofona" aptaujā.
- 2000. gadā iznāk R. Bērnsa dzejas izlase "Poēmas un balādes" Austras Aumales latviešu atdzejojumā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roberts Bērnss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|