Pāriet uz saturu

Bērzes pagasts

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mūsdienu pagastu Dobeles novadā. Par Bērzes pagastu Jelgavas apriņķī skatīt rakstu Jaunbērzes pagasts.
Bērzes pagasts
Novads: Dobeles novads
Centrs: Šķibe
Kopējā platība:[1] 80,6 km2
 • Sauszeme: 78,9 km2
 • Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 536
Blīvums (2024): 19,5 iedz./km2
Bērzes pagasts Vikikrātuvē

Bērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Dobeles pilsētu un Krimūnu, Dobeles un Jaunbērzes pagastiem, kā arī Jelgavas novada Līvbērzes un Glūdas pagastiem.

Ālave, Bērze, Gaurata, Pienava, Pikšu grāvis, Strautiņauce, Šķibes dārza grāvis, Virkus grāvis.

Bērzes dzirnavezers

Virkus muiža

Mūsdienu Bērzes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērzu jeb Bērzes muiža (Bershof, Bērze), Kreijas muiža (Kraienhof), Krišjāņa muiža (Christianshof), Lielvirkus muiža (Groß-Heiden, Virkus), Miltiņu muiža (Dorotheenhof, Miltiņi), Plepju muiža (Pleppenhof), Udzes muiža (Udsen).

1945. gadā Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā tika izveidota Austrumu ciema padome. 1954. gadā Dobeles rajona Austrumu ciemam pievienoja likvidētā Šķibes ciema Mičurina kolhoza teritoriju. 1963. gadā Austrumu ciema kolhoza «Nākotne» 5. brigādes teritoriju pievienoja Līvbērzes ciemam. 1965. gadā Austrumu ciemam pievienota Deģu ciema padomju saimniecības «Šķibe» teritorija, 1968. gadā - Auru ciema padomju saimniecības «Krimūnas» un Bites ciema padomju saimniecības «Krimūnas» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Krimūnas» teritorija pievienoja Krimūnu ciemam. 1977. gadā pievienota daļa Bērzes un Dobeles ciemu teritorijas, bet daļa Austrumu ciema teritorijas pievienota Glūdas ciemam. 1979. gadā pievienota daļa Dobeles ciema teritorijas bet daļa Austrumu ciema pievienota Krimūnu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Bērzes pagastu, bet lielākā daļa pirmskara Bērzes pagasta tagad ietilpst Jaunbērzes pagastā.[5] 2009. gadā Bērzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 450—    
19592 820+2.81%
19652 620−1.22%
GadsIedz.±% g.p.
19792 353−0.76%
19892 273−0.35%
20002 100−0.72%
GadsIedz.±% g.p.
20111 809−1.35%
20211 563−1.45%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Miltiņi, Šķibe (pagasta centrs), Bērze, Virkus, Runči.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP