Roda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rodosa)
Roda
Roda
Lindas akropole Rodas salā
Roda (Grieķija)
Roda
Roda
Ģeogrāfija
Izvietojums Egejas jūra
Koordinātas 36°10′0″N 28°0′0″E / 36.16667°N 28.00000°E / 36.16667; 28.00000Koordinātas: 36°10′0″N 28°0′0″E / 36.16667°N 28.00000°E / 36.16667; 28.00000
Arhipelāgs Dienvidsporādu salas
Platība 1408 km²
Garums 78 km
Platums 38 km
Krasta līnija 220 km
Augstākais kalns Atavirs
1215 m
Administrācija
Karogs: Grieķija Grieķija
Lielākā pilsēta Roda
Demogrāfija
Iedzīvotāji 115 490 (2011)
Blīvums 82/km²
Pamatiedzīvotāji grieķi
Roda Vikikrātuvē

Roda (grieķu: Ρόδος, Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos. Tā ir lielākā no Dienvidsporādu salām gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Rodas pilsēta ir Dodekanesas vēsturiskais centrs. Vēsturiski tā ir pazīstama kā Rodas kolosa (viens no septiņiem pasaules brīnumiem) atrašanās vieta. Savukārt Rodas viduslaiku vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Mūsdienās Rodas sala ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Eiropā.[1][2][3][4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās Grieķijas laikā Rodas sala bija sadalīta trīs pilsētvalstīs (Jalisa, Kameira un Linda), kas piedalījās grieķu karos ar persiešiem (499—449 p.m.ē.). Peloponēsas kara laikā (431–404 p.m.ē.) Rodas pilsētvalstis cīnījās Atēnu pusē, bet kara beigās pārgāja Spartas pusē. Pēc kara ta tās apvienojās un 404. gadā Roda kļuva par neatkarīgu valsti ar jaunuzceltu galvaspilsētu salas ziemeļu galā. Vēlāk Roda nokļuva Maķedonijas atkarībā, bet pēc Maķedonijas Aleksandra nāves sabiedrojās ar Ēģiptes Ptolemaju dinastijas valdniekiem. 3. gadsimts p.m.ē. bija Rodas uzplaukuma laiks, kad pēc uzvaras pār satrapa Antigona dēlu Dēmetru pie Rodas ostas uzcēla milzīgu Saules dieva Hēlija statuju, kas kļuva pazīstama kā Rodas koloss.

164. gadā p.m.ē. Roda kļuva par Senās Romas lielvalsts sabiedroto, tad pakāpeniski zaudēja saimniecisko nozīmību un par galveno Egejas jūras tirdzniecības centru kļuva Dēlas sala. 74. gadā Roda kļuva par Līkijas un Pamfīlijas provinces daļu, bet 293. gadā par Salu provinces (latīņu: Provincia Insularum) centru.

Kopš 74. gada laika sala atradās vairāku valstu pakļautībā:

Romas impērija 74—395
Austrumromas impērija 395—1309
Hospitāliešu ordenis 1309—1522
Osmaņu impērija 1522—1912
Itālija 1912—1948
Grieķija 1948—pašlaik

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Paul Hellander, Greece, 2008
  2. Duncan Garwood, Mediterranean Europe, 2009
  3. Ryan Ver Berkmoes, Oliver Berry, Geert Cole, David Else, Western Europe, 2009
  4. Harry Coccossis, Alexandra Mexa, The challenge of tourism carrying capacity assessment: theory and practice, 2004

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]