Rugovas kanjons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rugovas kanjons
The Rugova Canyon.jpg
Rugovas kanjons
Atrašanās vieta Serbija, Kosova
Tuvākā pilsēta Peča
Koordinātas 42°41′32″N 20°10′07″E / 42.692222°N 20.168611°E / 42.692222; 20.168611Koordinātas: 42°41′32″N 20°10′07″E / 42.692222°N 20.168611°E / 42.692222; 20.168611
Platība 4.301,05,49 ha
Dibināts 1985. gadā

Rugovas kanjons jeb Rugovas aiza (albāņu: Gryka e Rugovës; serbu: Руговска клисура) ir upes izveidota ieplaka (kanjons) netālu no Pečas pilsētas daļēji atzītās Kosovas Republikas rietumos, netālu no Melnkalnes robežas. Kanjons ar garumu līdz 25 km un dziļumu līdz 1000 metriem tiek uzskatīts par vienu no garākajiem un dziļākajiem Eiropā. Tas izveidojās Pečas ledāja atkāpšanās rezultātā un pēc tam ūdens erozijas rezultātā abpus Pečas Bistricas upei.[1][2]

1985. gadā Rugovas aiza tika pasludināta par aizsargājamu dabas mantojuma objektu tās ģeoloģiskās, hidroloģiskās, speleoloģiskās un botāniskās vērtības, kā arī gleznainās ainavas dēļ.[3][4][5][6]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizas apkārtnē ir maz apdzīvotu vietu, cilvēki dzīvo tās austrumu daļā, kā arī gar upes rietumu krastu (vasarā).

Aizā ir vairāki ūdenskritumi un daudzi strauti, piemēram, Melnais ūdens (albāņu: Uji i Zi) un 5. kilometra strauts (albāņu: Kroi i km-5). Kanjona sestajā kilometrā tā dienvidu puses klintīs atrodas 25 metrus augsts ūdenskritums. Kanjonā ir arī simtiem alu, no kurām daudzas nav izpētītas. Slavenākās ir Lielā kanjona alu sistēma (izpētīti tuvākie 11 km), Melno šķēru ala (albāņu: Shpella e Karamakazit) un Kallaba ala (albāņu: Shpella e Kallabes); tajā tika atrastas seno cilvēku atliekas). Kanjona malas savieno arku tilts.[7]

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rugovas aiza ir pievilcīga vieta kalnu tūrismam (pārgājieniem un klinšu kāpšanai) un alu pētniekiem. Šeit tika uzbūvēta Via ferrata jeb Dzelzs taka (kāpšanas trase), pirmā un pagaidām vienīgā Balkānos.[8]

Pie ieejas aizā atrodas Pečas patriarhāta klosteris, Serbijas pareizticīgo baznīcas vēsturiskais un garīgais centrs.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Turizmi në Pejë». Komunat e Kosovës (albāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-06. Skatīts: 2020-02-20.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2021. gada 28. aprīlī.
  3. Kosovo Institute for Nature Protection. «State of Nature Report 2006 - 2007». Kosovo Environmental Protection Agency (angļu), 2008. Skatīts: 2020-02-20.
  4. Fadil Bajraktari, Ylber Sherifi, Afrim Berisha, Sami Behrami, Qenan Maxhuni. «Protected and Proposed Hydro Monument in Kosovo 2002-2008». Kosovo Environmental Protection Agency (angļu), 2008. Skatīts: 2020-02-20.
  5. http://www.ammk-rks.net/repository/docs/1StateofNature.pdf
  6. http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Hidromonumentet_e_mbrojtura_ne_Kosove.pdf
  7. «Peja – Travel guide at Wikivoyage». en.wikivoyage.org.
  8. «Udhëtimi në Shtegun e Hekurt (Video)». Telegrafi.com (albāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-04. Skatīts: 2017-04-03.

Arējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]