Ruskoje Ustje

Ruskoje Ustje
ciems
Русское Устье, Русскай Устье
Baznīca vecajā ciema vietā
Ruskoje Ustje Ruskoje Ustje
Koordinātas: 71°08′00″N 149°16′49″E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Sahas Republika
Uluss	Allaijahas uluss
Pirmoreiz minēts	1638
Pārcelts	1942
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	118
Laika josla	UTC+11 (UTC+11)
Ruskoje Ustje Vikikrātuvē

Ruskoje Ustje (krievu: Русское Устье — ‘krievu grīva’, jakutu: Русскай Устье) ir sens ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Allaijahas ulusa, tāda paša nosaukuma naslega (pagasta) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Izvietojies Indigirkas upes Ruskoustjinskas attekas kreisajā krastā pie Šamanovkas upes ietekas ap 60 km no ietekas Austrumsibīrijas jūrā. Ciems ir viena no vietām, kur kompakti dzīvo savdabīga krievu etnogrāfiskā grupa — «ruskoustjieši» vai «indigirščiki».

Vēsture

Apdzīvoto vietu dibinājuši pomoru ieceļotāji no Novgorodas zemēm ap 1570. gadu. Vēstures avotos ciems pirmoreiz minēts 1638. gadā. Vēlākos laikos apvidū apmetušies arī Sibīrijas kazaki un ieceļotāji no likvidētās Zašiverskas pilsētas. 20. gadsimta pirmajā pusē bijis ievērojams ciems ar skolu, baznīcu, tirdzniecību, vēlāk lidlauku, radiostaciju un meteostaciju. Līdz pat nesenam laikam ruskoustjieši bija saglabājuši zināmas atšķirības valodā, sadzīvē un kultūrā.

1942. gadā 18 km lejāk pa upi uzbūvēja Poļarnojes (Полярное) ciematu, uz kuru pārcēla Ruskoje Ustjes, kā arī citu tuvāko ciemu iedzīvotājus. 1987. gadā Poļarnoje pārdēvēts par Ruskoje Ustje. Vecā ciema vietā saglabajušās tikai dažas ēkas, tajā skaitā baznīca.

Ciemā ir pasts, feldšeru punkts, veikals, skola ar muzeju un bērnudārzs. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir zveja, medības un mamutu ilkņu vākšana.

Ārējās saites

• Русское устье. Мой репортаж в "Гео"
• Русское Устье. Это сообщество потомков основателей села Русское Устье, расположенного в устье реки Индигирка.
• ТАТЬЯНА БРАТКОВА. Русское Устье
• ЛЮДИ У ХОЛОДНОГО ОКЕАНА