Rusne

Rusne
Karogs Ģerbonis
Rusne
Koordinātas: 55°17′50″N 21°22′33″E
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Klaipēdas apriņķis
Rajons	Šilutes rajons
Seņūnija	Rusnes seņūnija
Augstums	2 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	1 131
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Rusne Vikikrātuvē

Rusne (lietuviešu: Rusnė, vācu: Russ) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Klaipēdas apriņķa Šilutes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs. Tā atrodas uz Rusnes salas Nemunas deltā, pierobežā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, ap 9 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šilutes. Senatnē Lamatas zemes galvaspilsēta. Šajā vietā Nemunas upe sadalās divos lielākos atzaros — Atmatā un Skirvītē. Rusnes miesta nosaukums radies no upes vietvārda Rusne — mūsdienās vienas no Nemunas attekām no Gilijas līdz Atmatai.

Rusnes pilsētas vēsturiskā daļa ar galvenokārt 19. gadsimta apbūvi kopš 1992. gada iekļauta Lietuvas Kultūras mantojuma reģistrā (kods 2933). Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās tradicionāli ir zvejniecība un zivjapstrāde.

Vēsture

Rusne pirmo reizi pieminēta 1365. gadā, kad Vācu ordenis atļāva klaipēdiešiem veikt salā saimnieciskus darbus.

1419. gadā tika uzcelta pirmā baznīca Rusnē (gads bija ierakstīts baznīcas torņa vējrādītājā), 1448. gadā Rusnē tika atklāts pirmais krogs. 1544. gadā Prūsijas hercogs Albrehts no Brandenburgas izdeva pavēli dievkalpojumus noturēt lietuviešu un kuršu valodās. 1583. gadā tika izveidota draudzes skola.

Kopš 1792. gada te oficiālajā līmenī tika rīkoti gadatirgi. 18. un 19. gadsimtā Rusne bieži bijusi iesaistīta Prūsijas karos, tomēr rezultātā nav smagi cietusi.

1914. gadā tika uzbūvēts tilts pār Atmatas atzaru. Tas kļuva par galveno satiksmes līdzekli, kas savienoja salu ar pārējo Lietuvu.

1919. gadā Versaļas miera līguma rezultātā Rusne tika iekļauta tā sauktajā Klaipēdas apgabalā, kas sākotnēji bija franču kontrolē. 1923. gada janvārī lietuviešu brīvprātīgie ieņēma apgabalu, un gadu vēlāk Tautu Savienība Klaipēdas apgabalu nodeva Lietuvai kā autonomu vienību. 1939. gada martā Rusne atkal nonāca Vācijas kontrolē. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada oktobrī to ieņēma Sarkanās armijas vienības, lielākā daļa iedzīvotāju, galvenokārt vācieši, pilsētu pameta.

Atkāpjoties Vērmahts uzspridzināja tā saukto Pētera tiltu pāri Skirvītei, un tilts pār to vairs netika atjaunots.

1946. gadā Rusnei tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa sala kļuva par vienu pilsētu. 1974. gadā tika uzbūvēts jauns dzelzsbetona tilts pār Atmatu. 1997. gadā Rusne kļuva par mazpilsētu (miestu).

Apskates vietas

• Rusnes evaņģēliski luteriskā baznīca (celta 1809. gadā)
• Piemineklis Hermanam Kalenbaham un Mahātmam Gandijam
• Pasta māja un vecā tilta paliekas
• Ostadvares bāka

Ievērojami iedzīvotāji

• Heinrihs Ankers (1850—1900) — politiķis un Reihstāga loceklis
• Gerhards Gregors (1906—1981) — mūziķis
• Hermans Kalenbahs (1871—1945) — arhitekts
• Otto Tolišus (1890—1967) — žurnālists

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rusne.