Miests

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Miests ir apdzīvotas vietas apzīmējums Latvijā pirms Otrā pasaules kara. Miests ir neliela pilsētnieku nometne, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju. Mājas miestos izvietotas tuvu viena otrai.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova Livonijas hronikā 1577. gadā minētas šādas pilsētas un miesti:

  1. Otrā Livonijas galvenā provincē Latvijā, kurā ietilpst arī lībiešu zeme, runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: Rīga, Koknese, Cēsis, Valmiera, Lielvārde, Ādaži, Salaspils, Daugavgrīva, Dole, Limbaži, Sēlpils, Alūksne, Daugavpils, Ikšķile, Rauna, Cesvaine, Sigulda, Aizkraukle, Smiltene, Turaida, Krimulda, Gulbene, Saldus, Ludza, Rēzekne, Viļaka, Jaunpils, Straupe, Burtnieki, Trikāta, Rūjiena, Puiķele, Ērģeme, Augstroze, Mujāni, Ērgļi, Bērzaune, Kalsnava un daudz citas.
  2. Trešā galvenā province Kurzeme. Viņā ietilpst arī Zemgale. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: Jelgava, Kuldīga, Kandava, Dobele, Durbe, Ventspils, Tukums, Jaunpils, Talsi, Grobiņa, Piltene, Engure, Dundaga, Embūte kopā ar miestu Aizputi. Bauskas pils atrodas Zemgalē.

Ziņas par miestiem Livonijā savā fundamentālajā pētījumā "Latvijas vēsture 1290—1500" ir apkopojis arī vēsturnieks Indriķis Šterns.

17. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miesti Latvijas teritorijā 1629. gadā pēc Altmarkas pamiera:

  1. Kurzemes hercogistē un Piltenes novadā: Durbe, Saka, Skrunda, Saldus, Talsi, Sabile, Kandava, Engure, Tukums, Sloka, Dobele, Alsunga, Nīgrande, Mežotne, Baldone, Nereta, Birži, Subate, Ilūkste;
  2. Zviedru Vidzemē: Sigulda, Rauna, Smiltene, Alūksne;
  3. Poļu Vidzemē: Viļaka, Ludza, Rēzekne.

Kurzemes hercogistes miesti līdz 1642. gadam: Grobiņa, Alsunga, Durbe, Ilūkste, Kandava, Pabērzi, Sabile, Tukums, Jaunjelgava, Saldus, Subate, Talsi, Dobele, Vilkumiests.

18.—19. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1784. gadā miests jau ir Varakļāni. 1785. gadā miesta tiesības piešķir Slokai. 1824. gadā — Līvāniem. 1825. gadā — Kārsavai. 1828. miests jau bija Preiļi. Ap 1830. gadu — Gostiņi. 1834 gadā par miestu kļūst Sasmaka. 1895. gadā — tiesības piešķir Strenčiem.

Vidzemes miesti 19. gadsimta beigās: Ainaži, Alūksne, Bolderāja, Mazsalaca, Rūjiena, Salacgrīva. Vidzemes miestiņi 19. gadsimta beigās: Lejasciems, Koknese, Liagrada (pie Ļaudonas), Madliena, Nītaure, Pļaviņas, Skrīveri, Smiltene. Pie Daugavpils 19. gadsimta sākumā bija izveidojies Jeruzalemes miests, ko nojauca, būvējot cietoksni, bet 19. gadsimta beigās — Zemgales miests, ko vēlāk apvienoja ar Grīvu.

20. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā 1920. gadā bija šādi miesti:

  1. Kurzemē (bijušās guberņas robežās): Dobele, Šenberga, Baldone, Vecauce, Talsi, Dundaga, Sasmaka, Kandava, Sabile, Piltene, Saldus, Saka, Durbe, Grīva, Subate, Aknīste;
  2. Vidzemē: Ķemeri, Ogre (1920), Skrīveri, Stukmaņi, Sigulda, Ligatne, Birži, Kauguri, Ainaži, Smiltene, Karlauka, Salacgrīva, Mazsalaca, Rūjiena, Alūksne, Vecgulbene (1920), Lejasciems un Rīgas priekšpilsētas: Zasulauks, Sarkandaugava, Mīlgrāvis, Bolderāja;
  3. Latgalē: Glazmanka, Krustpils, Līvāni, Nīcgale, Līksna, Krāslava, Višķi, Antonopole, Balvi, Baltinova, Korsovka, Preiļi, Varklani.

Dati par 1920. gadu no K. Dēķena grāmatas "Vadonis dzimtenes mācībā", 1921.

Miesta tiesības tiek piešķirtas arī vēlākajā pirmskara Latvijas laikā, piemēram, Opei (1921) — vēlākajai Apei (1925). 1921. — Vecaucei. 1926. gadā — Balviem.