Pāriet uz saturu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas lapa
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
Karte
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Hipokrāta iela 2, Rīga, Latvija
Organizācija
Slimnīcas veids Daudzprofila ārstniecības, izglītības un zinātnes iestāde
Slimnīcu tīkls Latvijas Infektoloģijas centrs
Biķernieki (slimnīca)
Gaiļezers (slimnīca)
Latvijas Onkoloģijas centrs
Tuberkulozes un plaušu slimību centrs
Ārstniecība
Neatliekamās palīdzības nodaļa Stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (24/7)
Vēsture
Atvērta 2007 (2005. gadā Rīgas Austrumu slimnīca, 1979. gadā Rīgas 7. kliniskā slimnīca Gaiļezers")
Saites
Mājaslapa www.aslimnica.lv

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS, aSlimnīca) ir 2007. gadā dibināta universitātes slimnīca un V līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde Rīgā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. RAKUS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.

Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu izveidoja 2007. gadā, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras. RAKUS ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, veidojot RAKUS arī kā zinātnes centru.

Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri:

Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Slimnīca kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ir noteiktas kā institūcijas, kas atbildīgas par specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu un koordinēšanu avārijas seku likvidēšanā masveida cietušo gadījumā. Slimnīca ir arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku stratēģiskās sadarbības partneris, kam ir īpaša loma ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu saistītu militāru apmācību nodrošināšanā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par savu tiešo priekšteci uzskata 1979. gada 2. martā dibināto Rīgas 7. klīnisko slimnīcu "Gaiļezers”. Pirmais slimnīcas vadītājs bija Jānis Prombergs. Slimnīcas 1. kārta bija paredzēta 520 pacientiem, bet 2. kārta 480 pacientiem. Tā bija paredzēta ne tikai kā ārstniecības iestāde, bet arī kā zinātnes un mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem. „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī ieraksts "pirmo reizi pasaulē", ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijas Republikā izveidoti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.[2]

2016. gadā tika slēgts stacionārs Linezers, un nodots NBS.[3]

RAKUS izveide

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā izveidoja Valsts SIA "Rīgas Austrumu slimnīca”, apvienojot slimnīcu "Linezers" ar slimnīcu "Biķernieki" un Latvijas Onkoloģijas centru.[4] 2007. gadā Rīgas Austrumu slimnīcai pievienoja Diagnostikas centru un Patoloģijas centru un pēc agrāk dibināto PSKUS un BKUS parauga izveidoja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.[5]

2008. gadā RAKUS pievienoja arī Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo klīnisko slimnīcu "Gaiļezers",[6] bet 2012. gadā RAKUS pārņēma reorganizētās valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" ar infekciju slimību ārstniecību saistītās funkcijas.[7]

Renovācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. un 2020. gadā notika RAKUS stacionāra Gaiļezers 1. korpusa atjaunošana, kuras plānotās izmaksas bija 13,394 miljoni eiro.[8]

Arī 2020. gadā apstiprinātajā RAKUS vidēja termiņa stratēģijā bija minēts, ka telpas slimnīcas stacionāros ir tādā tehniskā stāvoklī, kas prasa pilnvērtīgus remontdarbus, lai tās būtu mūsdienīgākas un ērtākas ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Nacionālā attīstības plānam, kas paredz klīnisko universitāšu slimnīcu izveidi kā kompetenču un zināšanu pārneses centrus, RAKUS vadība nolēma pilnveidot studentu, rezidentu, kā arī tālākizglītības infrastruktūru.[9]

2023. gadā turpinājās Aptiekas ēkas un Infekciju bloka būvniecība, līdz 2027. gadam plānoja izbūvēt Ķīmijterapijas dienas stacionāru. Pēc jaunā ārstniecības korpusa izbūves stacionārus “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” pārcels uz jaunuzbūvēto ārstniecības korpusu Hipokrāta ielas teritorijā.[10]

Organizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padome

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” padome sastāvēja no 3 locekļiem, kuri tika izvēlēti Veselības ministrijas organizētā atlases konkursa kārtībā.[11][12][13] 2023. gada 8. novembrī amatu atstāja padomes loceklis Erki Mēlders (Erki Mölder), 2024. gada 21. augustā viņa vietu ieņēma Edgars Labsvīrsː

  • Padomes priekšsēdētāja
    • Tīna Kukka
  • Padomes locekļi

Valde

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2023. gada 8. maija RAKUS valdes locekļi ir:[14]

  • Valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs
  • Valdes locekļi

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Stacionāri». aSlimnīca (lv-LV). Skatīts: 2022-04-22.
  2. ↑ «Stacionāra „Gaiļezers” vēsture | A Slimnīca». www.aslimnica.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-01. Skatīts: 2020-01-24.
  3. ↑ «Valdība lems par Linezera slimnīcas nodošanu NBS». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-04-23.
  4. ↑ Veselības ministrijas 2005. gada 22. jūlija rīkojumi Nr. 117; 118; 119 - "apvienot saplūšanas procesā" – 2005. gada 1. augustā
  5. ↑ Veselības ministrijas 2007. gada 17. augusta rīkojums Nr.131 – "apvienot saplūšanas procesā" – 2007. gada 1. septembrī
  6. ↑ Ministru kabineta 2008. gada 17. janvāra rīkojums Nr. 13 „Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”” kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā”; 2008.gada 25.marta SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvja – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa Lēmums – izmantojot pievienošanas procesu, veikt abu slimnīcu reorganizāciju apvienošanas ceļā – 2008. gada 1. augustā
  7. ↑ Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra rīkojums Nr. 101 „par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un VM un ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” 2012. gada 1. aprīlī.
  8. ↑ «Pacientiem un apmeklētējiem jābūt vērīgiem: Vērienīgo renovācijas darbu dēļ Gaiļezerā mainījies nodaļu izvietojums». Veselam.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-23.
  9. ↑ «RAKUS vidēja termiņa stratēģija (2020)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 14.11.2021. Skatīts: 14.11.2021.
  10. ↑ Veselības ministre Līga Meņģelsone apmeklē Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu aslimnica.lv 2023. gada 27. maijā
  11. ↑ «Padome». aSlimnīca (lv-LV). Skatīts: 2022-04-02.
  12. ↑ «Darbu sāk atklātā konkursā izraudzīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi | Veselības ministrija». www.vm.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-02.
  13. ↑ «Darbu sāk jaunievēlētie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļi». Pārresoru koordinācijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-16. Skatīts: 2022-04-02.
  14. ↑ Valde aslimnica.lv, skatīts 2024. gada 8. martā
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_Austrumu_klīniskā_universitātes_slimnīca&oldid=4166755"