Pāriet uz saturu

Sākla

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par laikrakstu latgaliesu valodā. Par citām jēdziena Sēkla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
„Sākla”
„Sākla”
Sludinājums laikrakstā „Gaisma” 09.02.1906. par avīzes „Sākla” rašanos.
Veids Reģionālais laikraksts
Redaktors Nikodems Rancāns
Dibināts 1906
Valoda latgaliešu
Valsts Krievijas Impērija, tagad Latvija
Pirmais izdevums 1906. gada 15. februāris
Regularitāte nedēļas laikraksts, neregulāri

„Sākla” (latviešu: Sēkla) bija viens no pirmajiem Latgales laikrakstiem[1] latgaliešu valodā un pirmais Latgales mērena garīga satura katoļu laikraksts, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906. gadā.[2]

Avīzes pirmais numurs nāca klajā 1906. gada 15. februārī. To izdeva Pēterburgā. Laikraksta redaktors bija katoļu garīdznieks un sabiedrisks darbinieks Nikodems Rancāns. „Sākla” iznāca vienu reizi nedēļā, tās apjoms bija 4. lappuses.[3] Laikraksts pastāvēja aptuveni divus mēnešus, kopā izdodot 10 numurus un 1906. gada 26. aprīlī iznāca pēdējais laikraksta numurs.[4]

Laikraksta rašanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1906. gada 6. janvāra, kad Rēzeknē pie dekāna Franča Trasuna sapulcējušies garīdznieki nolēma, ka sabiedriskās dzīves iniciatīvu un noteicošo vārdu nevar atstāt laicīgās rokās, ka uz Krievijas Domes vēlēšanām ir jākandidē garīdzniekam, tāpēc ir nepieciešama garīdznieku vadīta avīze, bet Francim Kempam ar „Gaismu” ir jānoiet malā.[5] To izdarīja katoļu garīdznieks Nikodems Rancāns, kas tajā laikā darbojās Pēterpilī, sākdams izdot avīzi „Sākla”. Tā kā avīzes rašanās laikā pastāvēja arī laikraksts „Gaisma”, latgaliešiem radās iespēja vienlaicīgi lasīt divus preses izdevumus. Paši izdevēji arī cerēja, ka lasītāju pietiks kā garīgajai, tā arī laicīgajai avīzei.

Laikraksta mērķi un mērķauditorija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avīzes mērķauditorija bija vienkārši ļaudis — zemnieki, muižu kalpi, fabriku strādnieki un viņiem līdzīgi. Laikraksts „Sākla” bija tautai piemērota vienkārša avīze, kas vairāk bija ar reliģisku ievirzi, salīdzinot ar "Gaismu", kas vairāk bija politiska.

Laikraksts „Sākla” līdzīgi kā arī avīze „Gaisma” ieturēja dedzīgu nacionālo līniju, bet īpaši cīnījās par Katoļu Baznīcas dzīves uzlabošanos Latgalē. Tā kā „Sākla” bija tāda paša virziena laikraksts kā „Gaisma”, tad tā varēja dot tikai jaunu lasāmvielu, bet neko būtiski jaunu.

Laikraksta darbība un formāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avīzei visu nepieciešamo materiālu sagādāja pats redaktors Nikodems Rancāns, kurš rakstīja kā par garīgām, tā arī laicīgām tēmām kā dārziem, bitēm, tīrumiem, bet īpaši par skolām. Laikraksta galvenais nopelns bija tautiskās atmodas propaganda. Avīzes raksti par skolām, grāmatām, skolēniem un studentiem, par savas valodas godā turēšanu ir kļuvuši par paliekošiem rakstiem ar kultūrvēsturisku nozīmi. Laikrakstā tika ietvertas arī tādas tēmas kā zemes kopšana, zemes pirkšana, veselības jautājumi, aizdevumi un citi jautājumi. Dažreiz „Sāklā” bija lasāmi arī toreizējā Garīgā semināra inspektora Kazimira Skrindas raksti par pārtautošanas jautājumiem, jo Skrinda cīnījās pret tā laika latgaļu tendencēm — bērniem mācīt katehismu poļu valodā. Daiļliteratūras laikrakstā bija maz, galvenokārt tā bija paša Nikodema Rancāna humoreskas un feļetoni. Būdams pedagogs, avīzes redaktors laikrakstam bija devis salīdzinoši vispusīgu saturu, atstājot tajā daudz kultūrvēsturiski nozīmīgu un interesantu detaļu kā no garīgās, tā arī laicīgās dzīves, īpaši izglītības attīstības gaitas.[6]

Laikraksta norieta laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avīzes „Sākla” likteni izšķīra Franča Trasuna laikraksts „Auseklis”, kas sāka iznākt 1906. gada 17. martā. Lai arī Nikodems Rancāns, kas tolaik bija viens no Pēterpils vadošajiem latgaļu darbiniekiem, savulaik nebija piekritis laikraksta „Gaisma” apturēšanai, ne arī vēlāk tam, ka garīdzniecības uzdevumā rastos jauna Trasuna grupas veidota avīze, tomēr laikraksts „Auseklis” tika izdots un aptuveni vienu mēnesi latgaliešiem bija pieejami trīs laikraksti. Nikodems Rancāns uzsvēra, ka trīs avīzes priekš mazās Inflantijas latviešu tautiņas ir par daudz, tāpēc laikrakstu „Sākla” un „Auseklis” starpā radās domstarpības. Franča Trasūna domu biedru grupa, kas bija avīzes „Gaisma” pretinieki, kļuva par pretiniekiem arī „Sāklai”. Jūtot spiedienu, ka arī apzinoties, ka triju avīžu vienlaicīga pastāvēšana būs problemātiska un neskatoties uz zināmu prestiža zaudēšanu, Nikodems Rancāns nolēma apturēt „Sāklas” izdošanu, atstājot brīvu ceļu "Auseklim" un radot pareizāko ceļu, pakalpojot savai tautai un neizmantojot savu enerģiju nevajadzīgi. Laikraksta „Sākla” pēdējais numurs iznāca 1906. gada 26. aprīlī.

  1. «www.rezeknesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.
  2. «www.amazing-latvia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. septembrī. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.
  3. «data.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.
  4. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmoda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 138.lpp.
  5. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmoda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 137.lpp.
  6. Bukšs, Mikelis. Latgaļu atmoda. Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba. 2012. 138.—139. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]